Gustavs fon Mengdens
| ||||||||||||
Gustavs fon Mengdens (vācu: Gustav von Mengden, zviedru: Gustaf von Mengden; dzimis 1627. gada 24. aprīlī, miris 1688. gada 26. decembrī) bija Rīgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes muižnieks, karavīrs, diplomāts, dzejnieks un mūziķis. Vidzemes landmaršals no 1653. līdz 1660. gadam.
Oto fon Mengdena un Ģertrūdes fon Rozenas dēls, precējies ar Barbaru Finku fon Finkelšteinu, vismaz 8 bērnu tēvs. Meņģeles, Igates, Ogres, Ozolu, Sinoles, Galgauskas, Weissenhof, Mālmuižas, Karlsberg, Carnikavas, Abkunst, Kusas un Lubejas muižu īpašnieks.
Studējis Tērbatas un Liedenes universitātēs. 1666. gadā piadalījās sarunās ar Krieviju par Kardisas miera līguma turpināšanu. 1627. gadā Mengdeni sanaidojās ar Štēlu fon Holšteinu un Ungernu-Šternbergu ģimeni, jo Gustava fon Mengdena dēls duelī nogalināja Jakobu Štēlu fon Holšteinu un abiem kādu laiku vajadzēja doties prom no Vidzemes.
Izdevis satīrisku dzejoļu krājumu sakarā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI plānoto Vidzemes muižu redukciju, kā arī zinātniskus apcerējumus. Rīgā izdeva divus garīgo dziesmu krājumus ar notīm. Tiek uzskatīts par pirmo vācbaltiešu komponistu mūsdienu izpratnē.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs fon Mengdens.- Baltisches Biografisches Lexikon digital
- Deutsche Biographie
- humma.lv
|