Gvajānas plakankalne

Gvajānas plakankalne
Roraimas kalns
Kontinents	Dienvidamerika
Valstis	Brazīlija Gajāna Gviāna Kolumbija Surinama Venecuēla
Garums	ap 2200 km
Platums	līdz 900 km
Augstākais kalns	Neblina
Augstums	2994 m
Koordinātas	5°10′N 60°45′W
Gvajānas plakankalne
Gvajānas plakankalne Vikikrātuvē

Gvajānas plakankalne (spāņu: Tierras altas de Guayana, portugāļu: Planalto das Guianas, angļu: Guiana Highlands, nīderlandiešu: Hoogland van Guyana, franču: Plateau des Guyanes) ir kalnu sistēma Dienvidamerikas ziemeļdaļā. Atrodas starp Amazones līdzenumu dienvidos, Orinoko baseina Ljanosiem ziemeļrietumos un Gvajānas zemieni Atlantijas okeāna piekrastē. No Andiem rietumos un ziemeļrietumos plakankalni atdala biezie Neogēna nogulumi Priekšandu ieplakā, kas iet gar Gviānas plakankalnes malu. Tearitoriāli aizņem Brazīlijas ziemeļu štatu Amapas, Paras, Roraimas un Amazonasas ziemeļdaļu, lielāko daļu Gviānas, Surinamas un Gajānas teritorijas, Venecuēlas dienvidus un rietumus, kā arī iestiepjas Kolumbijas dienviddaļā.

Ģeoloģija

Ģeoloģiski to veido viens no Dienvidamerikas plātnes kratoniem — Gvajānas vairogs, kas ir ap 1,7 miljardus gadu veca Pirmskembrija formācija un iezīmē kontinenta ziemeļu krastu. Sastāv no kristāliskajiem iežiem, ko klāj smilšakmeņi un konglomerāti. Reljefs viļņots, vietām paceļas plakanvirsas kalnu masīvi un grēdas (Pakaraimas grēda, Parimas grēda) ar vertikālām nogāzēm (tepuji). Augstākā virsotne ir Neblinas kalns 2994 m vjl Imeri grēdā uz Venecuēlas un Brazīlijas robežas.

Ģeomorfoloģija

Gvajānas vairoga ietvaros izdala trīs augstieņu apgabalus:

• Gvajānas augstiene Venecuēlas dienvidaustrumos, Gajānā un Brazīlijas ziemeļos Roraimas un Amazonasas štatos; šeit atrodas plakankalnes augstākā daļa ar zīmīgākajām virsotnēm Neblinu un Roraimas kalnu. Augstieni veido Pakaraimas grēda un Lagransabana ziemeļaustrumos, Parimas un Tapirapeko grēdas dienvidrietumos un Maigvalida, Jutahe, Gvanaja un Kamani masīvi ziemeļrietumos.
• Tumukumakes augstiene austrumdaļā Gviānā, Surinamā, Gajānā un Brazīlijas Paras, Amazonasas un Roraimas štatos. Stiepjas 800 km garumā austrumu–rietumu virzienā un iekļauj Vilhelmīnas kalnus, Tumukumakes grēdu, Akarai grēdu un citas augstienes. Augstākā virsotne ir Julianas kalns 1230 m vjl Surinamā.
• Čibiriketes kalniene Kolumbijas dienvidos – tepuju grupa ar augstāko virsotni ap 800 m vjl.

Hidroloģija

Gvajānas plakankalnē sākas Orinoko, Amazones lielās pietekas Riunegru, Trombetasa, Žari un citas, kā arī uz ziemeļiem plūstošās Esekibo, Maroni un Ojapoke. Plūstot pa plakankalni, ūdensteces veido daudzus ūdenskritumus, tajā skaitā pasaulē augstāko Anhela ūdenskritumu, Kukenanas ūdenskritumu, Kajeturas ūdenskritumu.

Ekoloģija

Plakankalnē valda tropu klimats. Ainavā kalnu zemākajās daļās dominē tropu lietusmeži, bet augstienēs – kalnu savanna. Gviānas plakankalne ir viens no reģioniem ar visaugstāko bioloģisko daudzveidību pasaulē, un tajā ir daudz endēmu sugu. Reģionā ir vairāk nekā 3000 mugurkaulnieku sugu: 1168 saldūdens zivis, 269 abinieki (54% endēmas), 295 rāpuļi (29%), 1004 putni (7,7%) un 282 zīdītāji (11%). Bezmugurkaulnieku daudzveidība joprojām lielā mērā nav dokumentēta, taču ir vairākas endēmas tauriņu un mēslu vaboļu sugas. Augu valsts ir vienlīdz bagātīga; ir atrastas 13 367 vaskulāro augu sugas, no kurām aptuveni 40% tiek uzskatītas par endēmām.

Plakankalnē izveidotas vairākas aizsargājamas dabas teritorijas, vairākas no kurām iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: Centrālais Surinamas dabas rezervāts, Gviānas Amazones parks un Tumukumakes nacionālais parks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gvajānas plakankalne.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)