Hāgas pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hāgas pils.

Hāgas pils, agrāk saukta par Karalienes paviljonu, ir viena no Zviedrijas karaliskās ģimenes pilīm, būvēta 1802. - 1805. gadā. Tā atrodas Stokholmas pilsētas pievārtē, ziemeļu pusē, administratīvā atrašanās vieta ir Stokholmas lēnī, Solnas komūnā. To iekļauj Hāgas parks. Pili pēc karaļa Gustava IV Ādolfa pasūtījuma radījis arhitekts Kārlis Kristofers Gjorvels. Tā atrodas ziemeļu pusē no Gustava III paviljona. Hāgas pils ir valsts arhitektūras piemineklis. Apskatei pils nav pieejama. Pašlaik pils ir kroņprinceses Viktorijas ģimenes rezidence.

1800.-ie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir būvēta klasicisma stilā. Virs parādes ieejas atrodas plašs balkons, kurš balstās uz četrām somu marmora kolonnām. Tās platība ir 1550 kvadrātmetri ar tai pieguļošām saimniecības ēkām - 904 kvadrātmetri.

1800.-jos gados tā bijusi karaliskās ģimenes locekļu dzīves vieta. Šeit retu reizi uzturējās karalis Kārlis XIII un vēlāk karaliene Deziderija, taču lielakoties tā kalpoja kā firstu dzīves vieta. 1820. gadā pili Kārlis XIV Jūhans piešķīra kroņprincim Oskaram un princesei Josefīnei, kuriem 1827. gadā šeit piedzima otrais dēls Gustavs, Upplandes hercogs.

1900.-ie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējais Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs 1948.g.

Kļūstot princim Oskaram par karali Oskaru I, pilī sāka dzīvot citi karaliskās ģimenes locekļi - viņa dēls princis Augusts ar princesi Dalarnas Terēzi, kura tur palika dzīvot arī pēc vīra nāves līdz savam dzīves noslēgumam 1914. gadā. Vēlāk pilī apmetās karaļa Gustava V jaunākais dēls princis Ēriks, kurš arī nodzīvoja līdz savai nāvei, 1918. gadam.

Pēc Pirmā Pasaules kara beigām pils tika izmantota bez pajumtes palikušajiem kara bērniem.

1932. gadā tā tika rekonstruēta arhitekta Ragnāra Jorta vadībā un tajā apmetās pēc kāzām kroņprincis Gustavs Ādolfs un princese Sibilla, kuru ģimenē šajā pilī piedzima pašreizējais Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs ar savām māsām princesēm Margaretu, Birgittu, Dezirē un Kristīni. Pēc prinča Gustava Ādolfa traģiskās bojā ejas 1947. gadā, princese Sibilla ar bērniem pārcēlās uz Stokholmas pili.

1966. gadā pili karalis Gustavs VI Ādolfs nodeva valdības pārvaldījumā un tā tika izmantota kā rezidence prominentu ārzemju viesu izmitināšanā, pilī norisinājās vērienīgi restaurācijas darbi arhitekta Ulofa Sodermana vadībā. Tajā ir dzīvojušas daudzas zināmas personas un vienas no pirmajām, kas parakstījušās viesu grāmatā bija Ņikita Hrušķovs ar sievu Ņinu.

2000.-ie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2005. gada, kad Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā, vajadzība pēc izmitināšanas samazinājās un pili sāka izmantot dažādu saietu un konferenču rīkošanai.

2009. gada 23. aprīlī pils tika atgriezta atpakaļ karalim, tā tika plānota kā nākamā kroņprinceses ģimenes dzīves vieta. Valdība uzņēmās apmaksāt pils renovācijas un drošības sistēmu uzstādīšanas darbus, kas kopā aptuveni izmaksāja 40,4 miljonus Zviedrijas kronu, kā arī nolēma piešķirt ik gadu 3,5 miljonus Zviedrijas kronu pils uzturēšanai. Iepriekš minēto valdība pasniedz kroņprincesei Viktorijai kā valdības dāvanu viņas un Daniela Vestlinga kāzās.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]