Hēraklijs

Hēraklijs Heraclius
Monētas, uz kurām attēlots Hēraklijs


Bizantijas imperators

Amatā 610. gada 5. oktobris — 641. gada 11. februāris


Dzimšanas dati	apmēram 575. gadā
Miršanas dati	641. gada 11. februārī

Hēraklijs (latīņu: Flavius Heraclius Augustus, grieķu: Φλάβιος Ἡράκλειος; dzimis apmēram 575. gadā, miris 641. gada 11. februārī) bija Bizantijas impērijas imperators laikā no 610. līdz 641. gadam.

Viņa valdīšanas laikā grieķu valoda kļuva par oficiālo impērijas valodu, tāpat tā arī nomainīja latīņu valodu kā baznīcas oficiālo valodu. Hēraklijs tāpat nostiprināja impēriju un armijā notika reorganizācija. Valdīšanas pirmajā daļā sakāva persiešus, avārus, savukārt valdīšanas beigu posmā jau sāka zaudēt iekarotās zemes.^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 58. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Biogrāfija (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Bizantijas (Austrumromas impērijas) imperatori (uzskaitījums)

Konstantīna dinastija (306–363)	Konstantīns I Konstantīns II Konstanss Jūliāns

Bez dinastijas periods (363–364)	Jovians

Valentiāna dinastija (364–379)	Valentiāns I Valents Gratiāns

Teodosija dinastija (379–457)	Teodosijs I Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns

Leonīdu dinastija (457–518)	Leons I Traķietis Leons II Zenons Bazilisks Anastasijs I

Justiniāna dinastija (518–602)	Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs

Bez dinastijas periods (602–610)	Foka

Hēraklija dinastija (610–695)	Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV Justiniāns II

Divdesmit gadu anarhija (695–717)	Leontijs Tiberijs III Justiniāns II Filipiks Anastasijs II Teodosijs III

Izauriāna dinastija (717–802)	Leons III Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām

Nikeforiāna dinastija (802–813)	Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe

Bez dinastijas periods (813–820)	Leons V Armēnietis

Amoriešu dinastija (820—867)	Mihaels II Teofils Mihaels III

Maķedoniešu dinastija (867—1055)	Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja Romāns III Agrirs Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Teodora Porhiregenita Konstantīns IX Monomahs

Bez dinastijas periods (1056–1057)	Mihaels VI Brings

Komnēnīdu dinastrija (1057–1059)	Īzaks I Komnēns

Dukīdu dinastrija (1059—1081)	Konstantīns X Duka Mihaels VII Duka Romāns IV Diogēns Nikefors III Botaniāts

Komnēnīdu dinastrija (1081–1185)	Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns

Angelīdu dinastija (1185–1204)	Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Īzaks II Angels Aleksijs IV Angels Aleksijs V Duka

Laskarīdu dinastija (1204–1261) (Nīkejas impērija)	Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Paleologu dinastija (1261–1453)	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens Androniks IV Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VII Paleologs Joanns V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

s d l Senās Romas un Bizantijas imperatori

Principāts 27 p.m.ē. – 235 m.ē.	Oktaviāns Tiberijs Kaligula Klaudijs Nerons Galba Otons Vitēlijs Vespasiāns Tits Domiciāns Nerva Trajāns Adriāns Antonijs Pijs Marks Aurēlijs un Lūcijs Vers Kommods Pertinakss Didijs Jūliāns (Peskēnijs Nigers) (Klodijs Albīns) Septimijs Severs Karakalla ar Getu Makrīns ar Diadumeniānu Elagabals Severs Aleksandrs

Trešā gadsimta juku periods 235–284	Maksimīns Trakss Gordiāns I un Gordiāns II Pupiēns un Balbīns Gordiāns III Filips Arābs ar Filipu II Decijs ar Herēnijs Etrusks Hostiliāns Treboniāns Galls ar Volusiānu Emiliāns Valeriāns Galliēns ar Saloninu un Valeriāns II Klaudijs II Kvintils Aureliāns Tacits Floriāns Probs Kārs Karīns un Numeriāns Gallijas imperatori: Postums (Laeliāns) Marijs Viktorīns (Domitiāns II) Tetriks I ar Tetriku II kā ķeizaru

Domināts 284–395	Diokletiāns (visa impērija) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) Diokletiāns (austrumi) un Maksimiāns (rietumi) ar Galēriju (austurmi) un Konstanciju Hloru (rietumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Konstancijs Hlors (rietumi) ar Valēriju Severu (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Valērijs Severs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Maksentijs (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Galērijs (austrumi) un Licīnijs I (rietumi) ar Konstantīnu I (rietumi) un Maksiminu II (austrumi) kā ķeizariem Maksentijs (viens pats) Licīnijs I (rietumi) un Maksimins II (austrumi) ar Konstantīnu I (pašpasludināts augusts) un Valēriju Valensu Licīnijs I (austrumi) un Konstantīns I (rietumi) ar Licīniju II, Konstantīnu II un Krispu kā ķeizariem (Martiniāns) Konstantīns I (visa impērija) ar dēlu Krispu kā ķeizaru Konstantīns II Konstants Magnentijs ar Decentiju kā ķeizaru Konstantijs II ar Vetranio Jūliāns Joviāns Valentiniāns I Valenss Graciāns Valentiniāns II Magnuss Maksims ar Viktoru Teodosijs I (Eugenijs)

Rietumromas impērija 395–480	Honorijs Konstantīns III ar dēlu Konstantu II Konstantijs III Joanness Valentiniāns III Petronijs Maksims ar Palladiju Avits Majorāns Lībijs Severs Antēmijs Olibrijs Glicerijs Jūlijs Neps Romuls Augustuls

Austrumromas/ Bizantijas impērija 395–1204	Arkādijs Teodosijs II Pulherija Marciāns Leons I Trāķietis Leons II Zenons (pirmā valdīšana) Bazilisks ar dēlu Markuss kā līdzimperatoru Zenons (otrā valdīšana) Anastasijs I Justins I Justiniāns I Justins II Tiberijs II Maurīcijs ar dēlu Teodosiju kā līdzimperatoru Foka Hēraklijs Konstantīns III Hēraklons Konstants II Konstantīns IV ar brāļiem Hērakliju un Tiberiju, vēlāk Justiniānu II kā līdzimperatoriem Justiniāns II (pirmā valdīšana) Leontijs Tiberijs III Justiniāns II (otrā valdīšana) ar dēlu Tiberiju kā līdzimperatoru Filipiks Anastasijs II Teodosijs III Leons III Izaurs Konstantīns V Artabasdoss Leons IV Konstantīns VI Irēna no Atēnām Nikefors I Staurakijs Mihaels I Rangabe ar dēlu Teofilaktu kā līdzimperatoru Leons V Armēnietis ar dēlu Simbatiju-Konstantīnu kā jaunāko imperatoru Mihaels II Teofils Mihaels III Bazīlijs I Maķedonietis Leons VI Gudrais Aleksandrs Konstantīns VII Romāns I Lakapins ar dēliem Kristoferu, Stefanu un Konstantīnu kā jaunākajiem līdzimperatoriem Romāns II Nikefors II Foka Joanns I Cimiskis Basilejs II Konstantīns VIII Zoja (pirmā valdīšana) un Romāns III Agrirs Zoja (pirmā valdīšana) un Mihaels IV Paflagoniāns Mihaels V Kalafāts Zoja (otrā valdīšana) ar Teodoru Porhiregenitu Zoja (otrā valdīšana) un Konstantīns IX Monomahs Konstantīns IX Monomahs Teodora Porhiregenita Mihaels VI Brings Īzaks I Komnēns Konstantīns X Duka Romāns IV Diogēns Mihaels VII Duka ar brāļiem Androniku Duku un Konstantiju Duku, kā arī dēlu Konstantīnu Duku Nikefors III Botaniāts Aleksijs I Komnēns Joanns II Komnēns ar Aleksiju Komnēnu kā līdzimperatoru Manuils I Komnēns Aleksijs II Komnēns Androniks I Komnēns ar Joannu Komnēnu kā līdzimperatoru Īzaks II Angels Aleksijs III Angels Aleksijs IV Angels Nikolass Kanaboss (ievēlēja Bizantijas senāts) Aleksijs V Duka

Nīkejas impērija 1204–1261	Konstantīns Laskaris Teodors I Laskaris Joanns III Duka Vatacs Teodors II Laskaris Joanns IV Laskaris

Austrumromas/ Bizantijas impērija 1261–1453	Mihaels VIII Paleologs Androniks II Paleologs ar Mihaelu IX Paleologu kā līdzimperatoru Androniks III Paleologs Joanns V Paleologs Joanns VI Kantakūzens ar Joannu V Paleologu un Mateju Kantakūzenu kā līdzimperatoriem Joanns V Paleologs Androniks IV Paleologs Joanns VII Paleologs Androniks V Paleologs Manuels II Paleologs Joanns VIII Paleologs Konstantīns XI Paleologs

Slīprakstā norādīti līdzimperatori, bet pasvītrojums norāda uzurpētāju (prettiesisku varas sagrābēju).

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 268960974 LCCN: n83212342 ISNI: 0000 0001 0800 8590 GND: 102421064 SELIBR: 232869 SUDOC: 058645535 BNF: cb136093160 (data) BIBSYS: 3108816 ULAN: 500319419 NKC: jn20000700711 ICCU: IT\ICCU\CFIV\236797 BNE: XX1645687

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt