Hašimīti

Hašimīti (arābu: الهاشميون, al Hāshimiyyūn) ir mūsdienu Jordānijas Hašimītu Karalistē valdošā dinastija. Vēsturiski no 10. gadsimta līdz 20. gadsimtam valdīja Mekā. Hašimītu ģimenes pārstāvji 20. gadsimta pirmajā pusē valdīja vairākās jaunizveidotajās Tuvo Austrumu valstīs – Hidžāzā (1916-1925), Sīrijas Arābu Karalistē (1920), Britu Irākas mandātteritorijā, kas vēlāk kļuva par Irākas Karalisti (1921-1958) un Britu Palestīnas mandātteritorijas sastāvā izveidotajā Transjordānas emirātā, kas vēlāk kļuva par neatkarīgu Jordāniju.

Viena no leģendām par Hašimītu dzimtas aizsācēju uzskata pravieša Muhameda vecvectēvu. Pēc citas versijas, dzimtas aizsācējs ir viens no pravieša Muhameda pēctečiem šiītu islāma tradīcijā. Hašimīti ilgus gadsimtus bija zaīdu šiītisma sekotāji, līdz agrīnajā osmaņu varas periodā kļuva par sunnītu islāma sekotājiem.

Par modernās politiskās dinastijas dibinātāju var uzskatīt Huseinu bin Ali al-Hašimi, kuru 1908. gadā par Mekas lielo šerīfu iecēla Osmaņu impērijas sultāns Abdulhamīds II. 1916. gadā šerīfs Huseins ar dēliem sāka arābu sacelšanos pret osmaņiem. Huseina dēli Abdulla un Feisals kļuva par topošās Jordānijas un Irākas valdniekiem, kamēr vecākais dēls Alī valdīja Hidžāzā.

Hašimītu reģionālā vara neturpinājās ilgi. Alī kai 1925. gadā no troņa gāza Saūda Arābijas dibinātājs Ibn Saūds. Abdullu nogalināja atentātā 1951. gadā. Feisala mazdēlu Feisalu II nogalināja 1958. gada Irākas apvērsumā, kad monarhija tika gāzta.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hašimīti.
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)