Habituss

Vikipēdijas lapa
Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus.

Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.

Šis termins ir noderīgs, lai aprakstītu minerālu. Daudziem minerāliem kristālu forma ir ļoti īpatnēja un kalpo par lielisku šī minerāla pazīmi. Tomēr vairumam minerālu ir daudzveidīgas kristālu formas. Pieredzējis mineralogs ļoti bieži spēj noteikt minerālus tikai pēc to kristālu ārējās formas.

Kristāla habitusu ietekmē dažādi faktori, kas var padarīt minerāla noteikšanu daudz grūtāku:

  • Divu vai vairāku kristālisko formu kombinācija vienā kristālā
  • Piejaukumi, kuru koncentrācija mainījusies kristāla veidošanās laikā
  • Dvīņu kristāli
  • Kristāla veidošanās apstākļi (temperatūra, spiediens, telpa) — tiem mainoties var būtiski mainīties arī kristāla forma.

Piemēram, vairumam safīru ir raksturīgi iegareni muciņas formas kristāli. Taču ASV, Montānas štatā atrod safīra kristālus, kas izskatās pēc biezām plātnītēm. Parasti šādi kristāli ir raksturīgi rubīnam. Safīrs un rubīns ir viena minerāla — korunda — divi paveidi.

Dažkārt viena minerāla kristāls augot aizpilda tukšu telpu, kur kādreiz atradies cita minerāla kristāls — šādi veidojas kristāla pseidomorfoze, kas pat pieredzējušam mineralogam var radīt pārpratumus.

Daži kristālu habitusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Habituss Apraksts Piemērs
Adatveida Adatai līdzīgs, tievs, var sašaurināties galos Rutils kvarcā
Anhedrāls Slikti izteikts, kristāla šķautnes neattīstās Olivīns
Dendrītisks Kokam līdzīgs, sazarojas vienā vai vairākos virzienos no viena punkta Magnezīta ieslēgumi opālā
Dodekaedrisks Dodekaedrs, ar 12 šķautnēm Granāts
Drūzveida vai garozveida Mazu kristāliņu sakopojums, kas klāj virsmu Uvarovīts
Enantiomorfs Spoguļattēla kristāli — dvīņu kristāli izvietoti spoguļa simetrijā Kvarcs
Euhedrāls Labi veidots, labi attīstījušās kristāla šķautnes Špinelis
Folijveida, vizlveida Slāņaina struktūra, dalās plānos slānīšos Vizla
Graudains Anhedrālu kristālu masa Šēlīts
Hemimorfs Kristāls ar diviem galiem, no kuriem katrs ir atšķirīgas formas. Hemimorfīts
Iesvītrojums Uz kristāla virsmas redzamas augšanas līnijas Hrizoberils
Kolonnveida Garas, tievas prizmas, bieži vairākas paralēli novietotas Kalcīts
Kūļveida Kristālu agregāti atgādina sasietus labības kūlīšus Ceolīti
Ķekarveida, lodīšveida Atgādina vīnogu ķekaru, masa ar puslodes formas izciļņiem Smitsonīts
Mamilārs Līdzīgs krūtīm — pārklājas noapaļotas kontūras Malahīts
Mandeļveida Veidots kā mandele Heilandīts
Masīvs Bez noteiktas formas Serpentīns
Matveida Ārkārtīgi smalki, matiem līdzīgi Natrolīts
Mezglains Neregulāri sfērisku objektu apkopojums Žeoda
Oktaderisks Oktaedrs, astoņas šķautnes (divas četrstūra piramīdas, kas saliktas kopā ar pamatnēm) Dimants
Plātņveida Atgādina plānas plātnītes Kianīts
Prizmatisks Iegareni, prizmveida kristāli Turmalīns
Pseidoheksagonāls Šķietami heksagonāli — kristālu veido vairākkārt atkārtoti dvīņu kristāli Aragonīts
Pseidomorfs Sastopams cita minerāla formā Tīģeracs
Radiāls Radiāli sīki, tievi kristāliņi ar vienu centru Pirīta "saulītes"
Rozete Plātņveida, rozes veida kristālu agregāts Ģipsis
Sekstveida Pārslveida vai plātņveida kristālu sakopojums. Barīts
Spalvveida Smalkas spalvveida zvīņas Mottramīts
Sfenoīds Trijstūra forma šķēlumā Sfēns
Stalaktītisks Veido stalaktītus vai stalagmītus; cilindrisks vai konisks Rodohrozīts
Subhedrāls Ārējā kristāla forma attīstījusies tikai daļēji
Šķiedrains Ļoti slaidas prizmas Tremolīts
Tīklveida Adatveida kristāli krustojas, veidojot tīklam līdzīgu kristālu masīvu Cerusīts
Vienādmalu, biezi, drukni vai blokveida Saspiests, drīzāk paralelipipeda nevis prizmas forma Cirkons
Zvaigžņveida Zvaigžņveida, radiāls Pirofillīts