Haka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džozefa Dženera Mereta (Joseph Jenner Merrett) ap 1845. gadu maoru izpildītas kara hakas zīmējums
Jaunzēlandes regbija izlases pirmsspēles haka pret Franciju 2006. gada 18. novembrī

Haka ir tradicionālā maoru stājas deja (posture dance) ar izkliegtu pavadījumu. Pasaulē un arī Jaunzēlandē visslavenākā haka ir Jaunzēlandes regbija izlases pirms spēlēm izpildītā ka mate haka, kas ir arī viena no visbiežāk maoru pulcēšanās reizēs izpildītajām hakām. Šo haku pirmoreiz pierakstīja 1958. gadā no Ira Maniheras un viņa vadītajiem Tūhoje (Tuuhoe) cilts pārstāvjiem.[1]

Pretēji valdošajam uzskatam, haka nebija tikai kara deja un to arī neizpildīja tikai vīrieši. Vēl hakas gan agrāk, gan mūsdienās izpilda arī viesu sveikšanai. Savukārt, saskaņā ar Elsdonu Bestu (Elsdon Best; 1856—1931) bija hakas, ko izpildīja tikai sievietes vai abi dzimumi kopā. Arī bērniem bija pašiem savas vienkāršākas hakas. Haku un citas stājas dejas kā izklaidi izpildīja dažādos laikos, jo īpaši vakaros. Angļu pētnieks, naturālists un gleznotājs Džordžs Frenčs Angass (George French Angas; 1822—1886) savā 1847. gada darbā The New Zealaders Illustrated minēja, ka haka bija „iecienīts dziesmas veids, ko bieži vakaros piekopa jaunieši un ko pavadīja visa veida grimases un žesti” (a favourite kind of song, especially practised during the vening by young people, and accompanied with all manner of antics and gestures).[1]

Bests min, ka hakā meistarīgos jauniešus un jaunietes ļoti apbrīnoja un hakas brīvības, graciozuma un dejotāju saskaņotības pilnveidošanai tika veltītas lielas pūles. Jaunzēlandiešu etnologs Johanness Karls Andersens (Johannes Carl Andersen) savā 1934. gada darbā Maori Music and Its Polynesian Background atsaucas uz kādu teiku par Te Pongu un Puhihuiju (Puhihuia), kas viens otrā iemīlējās, apbrīnojot otra hakas izpildījumu, un apgalvo, ka šādi gadījumi nebija retums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Mervyn McLean. Maori music. Oklenda : Auckland University Press, 1996. 44.—46. lpp. ISBN 1-86940-144-1.