Hakka

Hakka ; 客家话
Valodu lieto:	Ķīna
Reģions:	Ķīnas dienvidi
Pratēju skaits:	44 miljoni (2023. gadā)
Valodu saime:	sinotibetiešu valodas; ķīniešu valoda; Hakka
Rakstība:	ķīniešu rakstzīmes
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:	hak
	Hakkas izplatība
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Hakka jeb kedzju valoda (ķīniešu: 客家话, Kèjiāhuà) ir ķīniešu valodas paveids, kas pieder pie sinotibetiešu valodu saimes un tradicionāli tiek klasificēts kā viens no Ķīnas dialektiem. Tomēr valodniecībā hakka bieži tiek uzskatīta par atsevišķu valodu, ņemot vērā tās īpatnējo fonoloģiju, vārdu krājumu un zemo saprotamību ar citām ķīniešu valodām, piemēram, ar mandarīnu vai kantoniešu.^[1] Hakka cieši saistīta ar hakku etnisko grupu, migrantu kopienu, kas gadsimtu gaitā pārcēlusies no Ķīnas ziemeļu un centrālajiem reģioniem uz dienvidiem.^[2] Šī migrācijas vēsture atspoguļojas arī valodas strukturālajās iezīmēs, kurās saglabājušies senķīniešu valodas elementi. Mūsdienās hakka runātāji ir sastopami ne tikai Ķīnas dienvidu provincēs, piemēram, Guandunā, Fudzjaņā un Dzjansji, bet arī Taivānā, Dienvidaustrumāzijas valstīs, piemēram, Malaizijā un Singapūrā, kā arī visā pasaulē hakku diasporā.^[1]

Hakka ir nozīmīga ne tikai lingvistiskā, bet arī kultūrvēsturiskā ziņā, atspoguļojot unikālu ķīniešu valodas attīstības ceļu un hakku identitātes saglabāšanu globālās migrācijas kontekstā.

Atsauces

1 2 «Hakka language» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 30. jūnijā.
↑ «Studies on the History of the Hakkas: Reconsidered». ide.go.jp (angļu). Skatīts: 2025. gada 30. jūnijā.