Halberštate
| Halberštate | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Halberstadt | ||
|
Halberštates Katedrāle Liebfrauenkirche Svētā Mārtiņa baznīca Mājas ar pildrežģa karkasu pilsētas centrā Katedrāles dārgumi Pilsētas centrs | ||
| ||
| Koordinātas: 51°53′45″N 11°02′48″E / 51.89583°N 11.04667°EKoordinātas: 51°53′45″N 11°02′48″E / 51.89583°N 11.04667°E | ||
| Valsts |
| |
| Federālā zeme | Saksija-Anhalte | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 142,98 km2 | |
| Augstums | 119 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[1] | ||
| • kopā | 36 615 | |
| • blīvums | 265,06/km² | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Halberštate (vācu: Halberstadt) ir pilsēta Saksijas-Anhaltes zemē, Vācijā. Tā ir Harcas apriņķa administratīvais centrs un piektā lielākā Saksijas-Anhaltes pilsēta. Halberštate atrodas Harcas kalnu pakājē pie Holtemes (vācu: Holtemme) un Goldbahas (vācu: Goldbach) upēm.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Iedz. | ±% |
|---|---|---|
| 1695 | 12 000 | — |
| 1852 | 20 395 | +70.0% |
| 1880 | 31 260 | +53.3% |
| 1890 | 36 786 | +17.7% |
| 1900 | 41 481 | +12.8% |
| 1920 | 48 751 | +17.5% |
| 1940 | 54 000 | +10.8% |
| 1980 | 47 834 | −11.4% |
| 1990 | 45 364 | −5.2% |
| 2005 | 39 749 | −12.4% |
| 2010 | 42 680 | +7.4% |
804. gadā franku valdnieks Kārlis Lielais Halberštati noteica par bīskapa rezidenci. Pilsēta kļuva par nozīmīgu kristietības un baznīcas pārvaldes centru Saksijā. 989. gadā imperators Oto III Otons Halberštatei piešķīra tirgus, muitas un citas privilēģijas, kas veicināja pilsētas ekonomisko attīstību.
1179. gadā sakšu hercoga Heinriha Lauvas spēki Halberštates pilsētu izpostīja, iznīcinot arī katedrāli. Jaunas katedrāles celtniecība sākās tikai 1236. gadā.
Viduslaikos Halberštate attīstījās par nozīmīgu reģionālo tirdzniecības centru. 14. un 15. gadsimtā pilsēta bija iekļauta Hanzas savienības tirdzniecības tīklā.
Pēc Trīsdesmitgadu kara un Vestfālenes miera līguma noslēgšanas 1648. gadā Halberštates bīskapija tika sekularizēta. Vēlāk bīskapijas teritorija tika iekļauta Brandenburgas-Prūsijas sastāvā.
1681.—1682. gadā pilsētu piemeklēja smaga mēra epidēmija, kas paņēma vairāk nekā 2000 cilvēku dzīvības.
1807. gadā, Napoleona karu laikā, Halberštate tika iekļauta Vestfālenes Karalistē, ko Napoleons bija izveidojis kā vienu no savām satelītvalstīm. Pēc Napoleona karu beigām pilsēta atkal nonāca Prūsijas sastāvā.
19. gadsimtā Halberštate strauji attīstījās industrializācijas ietekmē. 1843. gadā tika atklāts dzelzceļa savienojums ar Magdeburgu, kas ievērojami uzlaboja pilsētas transporta sakarus.
1892. gadā Halberštatē notika nozīmīgs Vācijas arodbiedrību kongress. 1903. gadā pilsētā sāka kursēt elektriskais tramvajs.
Halberštate ilgstoši bija garnizona pilsēta. Dažādu valstu un politisko režīmu karaspēka vienības pilsētā bija izvietotas vairākus gadsimtus — no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta beigām.
Otrā pasaules kara laikā Halberštate bija nozīmīgs Junkers lidmašīnu ražošanas centrs, kurā atradās arī SS piespiedu darba nometne. Pilsēta smagi cieta sabiedroto aviācijas uzlidojumos. Īpaši postošs bija 1945. gada 8. aprīļa uzlidojums, kas notika neilgi pirms kara beigām. Tajā tika iznīcināta liela daļa pilsētas vēsturiskā centra un daudzas gadsimtiem senas pildrežģu ēkas.
Pēc kara Halberštate atradās padomju okupācijas zonā un vēlāk kļuva par Vācijas Demokrātiskās Republikas daļu. Iznīcināto celtņu vietā tika uzbūvētas jaunas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, bet daļa vēsturisko celtņu tika atjaunota.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā Halberštatē sākās plaša saglabājušos vecpilsētas ēku un citu vēsturisko objektu restaurācija. 1998. gadā tika pabeigta jaunā rātsnama celtniecība.
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]Viens no pazīstamākajiem pilsētas arhitektūras pieminekļiem ir Svētā Stefana un Svētā Siksta katedrāle. Tā ir gotikas stila baznīca, kuras celtniecība ilga vairākus gadsimtus.
Katedrāles dārgumu krātuvē (Domschatz Halberstadt) glabājas viena no nozīmīgākajām viduslaiku sakrālās mākslas kolekcijām, kurā ietilpst reliģiskās relikvijas, tekstilizstrādājumi, liturģiskie priekšmeti un citi vēsturiski artefakti.[2]
Pilsētas panorāmā nozīmīgas ir arī Svētā Mārtiņa baznīcas (Martinikirche) divas nevienāda augstuma torņu smailes.[3]
Muzeji
[labot | labot pirmkodu]Heineanum ir dabaszinātnes muzejs, kura specializācija ir ornitoloģija. Tā krājuma pamatā ir Ferdinanda Heines 19. gadsimtā izveidotā ornitoloģiskā kolekcija. Ekspozīcijā skatāmi putnu eksemplāri no dažādiem pasaules reģioniem un senāku dzīvnieku fosilijas.[4]
Gleimhaus ir viens no vecākajiem literatūras muzejiem Vācijā. Tas ierīkots dzejnieka un kolekcionāra Johana Vilhelma Ludviga Gleima (1719—1803) agrākajā dzīvojamajā namā. Muzejā glabājas plaša 18. gadsimta rakstnieku un domātāju portretu kolekcija, vairāk nekā 10 000 manuskriptu un vēsturiska bibliotēka.[5]
Pilsētā atrodas arī Halberštates pilsētas muzejs, Berenda Lēmana muzejs, kas veltīts ebreju vēsturei un kultūrai, katedrāles dārgumu krātuve un Schraube-Museum, kurā atspoguļota pilsētnieku sadzīve ap 1900. gadu.
Mūzika
[labot | labot pirmkodu]Svētā Burharda baznīcā (St. Burchardi Church) tiek atskaņots Džona Keidža (1912–1992) ērģeļu skaņdarbs "As Slow as Possible" ("Cik lēni vien iespējams"). Tā izpildījuma ilgums ir 639 gadi. Skaņdarba atskaņošana sākās 2001. gadā, un to paredzēts pabeigt 2640. gadā.[6] Tā atskaņošanai tika uzbūvētas īpašas, pielāgotas ērģeles, kuras darbina ar elektrību, lai tās spētu skanēt nepārtraukti vairāku gadsimtu garumā. Lai noturētu taustiņus nospiestus ilgu laiku, tiek izmantoti svara maisiņi.
Izglītības un zinātnes iestādes
[labot | labot pirmkodu]
Halberštatē atrodas Harcas Lietišķo zinātņu universitātes (Hochschule Harz) struktūrvienības, tostarp Administratīvo zinātņu fakultāte. Pilsētā darbojas arī vispārizglītojošās un profesionālās skolas, mūzikas skola un citas izglītības iestādes.[7]
Partnerpilsētas
[labot | labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halberstadt |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Q141265959; pārbaudes datums: 3 septembris 2026.
- ↑ «Halberstadt in the Harz Mountains - Harzer Tourismusverband e.V.». www.harzinfo.de (angļu). Skatīts: 2026-09-16.
- ↑ «St. Martini in Halberstadt :: Kirchenkreis Halberstadt». www.kirchenkreis-halberstadt.de (vācu). Skatīts: 2026-09-16.
- ↑ «Halberstadts Heineanum wird umfassend modernisiert - HARZ NEWS» (vācu). 2026-09-15. Skatīts: 2026-09-16.
- ↑ «Gleimhaus - Museum der deutschen Aufklärung». www.gleimhaus.de. Skatīts: 2026-09-16.
- ↑ https://universes.art/en/specials/john-cage-organ-project-halberstadt
- ↑ «▲ Hochschule Harz: Startseite». ▲ HS Harz (vācu). Skatīts: 2026-09-16.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halberštate.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Halberštates oficiālā tīmekļa vietne (vācu valodā)
- Informācija par pilsētu, mākslas galeriju, pasākumiem.
Autoritatīvā vadība