Haldiešu katoļu baznīca
Haldiešu katoļu baznīca (latīņu: Ecclesia Catholica Chaldaeorum, sīriešu: ܥܕܬܐ ܩܬܘܠܝܩܝ ܕܟܠܕܝܐ) ir viena no 23 Austrumu katoļu baznīcām, kas atrodas pilnā kopībā ar Romas Katoļu baznīcu un atzīst pāvesta autoritāti.
Haldiešu katoļu baznīcas saknes meklējamas seno Mezopotāmijas kristiešu kopienās, kuras jau agrīnajos gadsimtos izveidoja neatkarīgu Baznīcu Austrumos (pazīstamu arī kā Nestoriešu baznīcu). 16. gadsimtā daļa no šīs baznīcas garīdzniecības un ticīgo kopienas atjaunoja vienību ar Romu. 1553. gadā pāvests Jūlijs III apstiprināja patriarhu Jūhannu Sulaku (Yohannan Sulaqa) kā pirmo haldiešu katoļu patriarhu. No šī brīža izveidojās atsevišķa haldiešu katoļu tradīcija, kas saglabāja sīriešu liturģisko valodu un ritu, vienlaikus uzturot vienotību ar pāvestu.
Vēsturiski haldiešu katoļi bija koncentrēti Irākas ziemeļos (Mosulas apgabalā), kā arī Irānā un Sīrijā. Mūsdienās liela daļa kopienas dzīvo diasporā — ASV, Kanādā, Austrālijā un Eiropā. Kopējais ticīgo skaits tiek lēsts apmēram 400 000–600 000 visā pasaulē.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Haldiešu katoļu baznīca.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)