Pazīstams ar savu atraktivitāti, spēcīgo ķermeņa uzbūvi un raksturīgajām blondajām amerikāņu fu manču ūsām un bandanām.[9][10] Hogans karjeru uzsāka 1977. gadā piedaloties Floridas Reslinga čempionātā un ieguva pasaules slavu pēc pievienošanās WWF 1983. gadā. Viņa varonīgā, amerikāniskā personība palīdzēja uzsākt 1980. gadu profesionālā reslinga uzplaukumu, kura laikā viņš bija galvenais arēnā astoņās no pirmajām deviņām WWF vadošā ikgadējā pasākuma WrestleMania sacensībām un regulāri bija galvenais Saturday Night's Main Event arēnā. Savu pirmo WWF čempiona titulu viņš noturēja 1474 dienas, kas ir trešais ilgākais tituls vēsturē,[11] un viņš kļuva par pirmo cīkstoni, kurš uzvarēja Royal Rumbles 1990. un 1991. gadā.[12]
1994. gadā Hogans pievienojās WCW (World Championship Wrestling) un sešas reizes uzvarēja WCW pasaules smagsvaru čempionātā. Viņa atgriešanās ļaundara Holivudas Hogana (Hollywood Hogan) tēlā un New World Order (nWo) grupas vadība atdzīvināja viņa karjeru un ievērojami veicināja Monday Night War reslinga uzplaukumu 1990. gadu beigās, tostarp trīs reizes uzstājoties Starrcade.[13] Hogans atgriezās WWF 2002. gadā, pēc tā, kad WWF iegādājās WCW, izcīnot sesto uzvaru WWF čempionātā.[14] Viņu uzņēma WWE Slavas zālē 2005. gadā un otro reizi 2020. gadā kā nWo dalībnieku.[15]
Ārpus reslinga Hogans filmējies filmās "Rokijs 3" (1982), No Holds Barred (1989) un "Priekšpilsētas desantnieks" (Suburban Commando, 1991), kā arī televīzijas seriālos, tostarp Thunder in Paradise un Hogan Knows Best. Bija arī grupas Wrestling Boot Band solists; kuru vienīgais albums Hulk Rules 1995. gadā sasniedza 12. vietu Billboard Top Kid Audio topā.[16]
Vairākas pretrunas sabojāja Hogana publisko tēlu. 1994. gadā viņš atzina, ka lieto anaboliskos steroīdus, sākot ar 1976. gadu, un atzinās, ka kavējis centienus izveidot profesionālos cīkstoņu arodbiedrību. 2012. gadā interneta mediju uzņēmums Gawker publicēja seksa video fragmentus, no kuriem vēlāk noplūda fragmenti, kuros Hogans bija dzirdams lietojot rasistiskus apvainojumus un atklāti atzīstot savu rasismu. Hogans iesūdzēja tiesā Gawker, kuru atzina par vainīgu un kas vēlāk bankrotēja. Neskatoties uz šo juridisko uzvaru, Hogana reputācija bija sabojāta, un šis viedoklis atspoguļojas sabiedrības dažādajā reakcijā uz viņa nāvi 2025. gada jūlijā.[17]
↑Shaun Assael. Sex, Lies, and Headlocks: The Real Story of Vince McMahon and the WWF. Crown Publishers, 2002. ISBN978-0609607042 Jāpārbauda |isbn= vērtība.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Halks Hogans.
