Hamilkārs Felkerzāms (politiķis)

Vikipēdijas lapa
Hamilkārs fon Felkerzāms
Hamilkar von Fölkersahm
Hamilkārs fon Felkerzāms
Personīgā informācija
Dzimis 1854. gada 3. novembrī
Cēsis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1929. gada 4. augustā (74 gadi)
Gleinica (tagad Glinica Glogovas apriņķī, Polijā Valsts karogs: Polija)
Tautība Vācbaltietis
Nodarbošanās Jurists
Augstskola Tērbatas universitāte

Hamilkārs Eižens Magnuss fon Felkerzāms (vācu: Hamilkar von Fölkersahm, dzimis 1854. gada 3. novembrī, miris 1929. gada 4. augustā) bija vācbaltu jurists un politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1854. gada 3. novembrī Cēsīs Eižena fon Felkerzāma un viņa sievas Marijas (dzimušas Fītinghofas-Šēlas) ģimenē.[1] Macījās Rīgas un Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Studējis tiesību zinātnes Tērbatas universitātē (1874—1879), strādāja par tiesas asesoru Tukumā, tad par guberņas prokuroru Vitebskā.

1905. gada revolūcijas laikā bija muižniecības pašaizsardzības vadītājs Jelgavā. Kurzemes bruņniecības pārstāvis Baltijas koncilā (1906), 17. oktobra savienības partijas biedrs, Krievijas Impērijas 3. un 4. Valsts domes deputāts (1907—1917).[2][3] Smagi slimojis, 1913. gadā viņam amputēta kāja. Pēc 1919. gada uzturējās Berlīnē, kur nodarbojās ar publicistiku un rakstniecību.[4] Miris 1929. gada 4. augustā Gleinicā (Gleinitz), Silēzijā, Vācijā (tagad Polijā).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]