Hangajs

Hangajs
	Hangaja ainava
Kontinents	Āzija
Valstis	Mongolija
Garums	700 km
Augstākais kalns	Otgontengers
Augstums	4021 m
Koordinātas	47°30′N 100°00′E / 47.500°N 100.000°EKoordinātas: 47°30′N 100°00′E / 47.500°N 100.000°E
	Hangajs

Hangajs (mongoļu: Хангайн нуруу) ir kalnu grēda Mongolijas vidusdaļā, administratīvi ietilpst Arhangaja, Uvurhangaja, Bajanhongoras un Dzavhanas aimakos.^[1] Grēda atrodas Mongolijas plakankalnē, izstiepta apmēram 700 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā; dienvidos Ezeru ieleja to atdala no Gobi Altaja, bet rietumos Lielo Ezeru ieplaka — no Mongolijas Altaja. Ziemeļos Hangajs piekļaujas Austrumsajāniem, bet austrumos pakāpeniski pāriet Gobi tuksnesī. Veidots galvenokārt no granītiem, slānekļiem, bazaltiem un smilšakmeņiem. Augstākā virsotne ir Otgontengers 4021 m vjl. Grēda saposmota ar upju ielejām. Ainavā dominē stepe, ziemeļu nogāzē — meži (lapegles, ciedri, priedes). Attīstīta lopkopība. Lielākās apdzīvotās vietas ir Cecerlega un Uļastaja.

Ievērojamas Hangaja teritorijas aizņem nacionālie parki: Horgoūla-Terhīncagānnūra nacionālais parks (1965), Hangaja nacionālais parks (1996), Nojonhangaja nacionālais parks (1998) un Tarvagataja nacionālais parks (2000).

Atsauces

↑ «Hangaja grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 250. lpp.

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Šis ar Mongoliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Hangaja grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 250. lpp.

[1]