Hanss Baldungs Grīns

"Trīs paaudzes un nāve" un "Trīs grācijas"

Hanss Baldungs Grīns jeb Hanss Baldungs (Hans Baldung Grien vai Hans Baldung Grün; pavārdu Grien viņš ieguva mācekļa gados, un tā viņu turpināja saukt visu atlikušo dzīvi; dzimis apm. 1480. gadā Švābišgmindē (Schwäbisch Gmünd), miris 1545. gadā Strasbūrā) bija renesanses laika vācu mākslinieks. Nereti Baldungu uzskata par talantīgāko Albrehta Dīrera skolnieku. Starp slavenākajiem Baldunga darbiem jāmin "Trīs paaudzes un nāve" (apm. 1540), "Trīs grācijas" (apm. 1541) un Mater Dolorosa (apm. 1516).

Baldungs piedzima Švābijā jurista ģimenē. 1492. gadā ģimene pārcēlās uz Strasbūru. Baldungs bija vienīgais vīriešu kārtas ģimenes loceklis, kurš neapmeklēja universitāti. 1503. gadā viņš uzsāka darbu Dīrera Nirnbergas darbnīcā, kur darbojās līdz 1507. gadam. Iespējams, darbnīcā bijuši trīs Hansi, tāpēc viņš ieguvis pavārdu Grien ("zaļš"); vēlāk viņš pavārdu iekļāva arī savā monogrammā.

1509. gadā Baldungs pārcēlās uz Strasbūru, kur 1510. gadā kā meistars tika uzņemts Sv. Lūkas gleznotāju ģildē un dzīvoja līdz 1513. gadam. Pēc tam viņš devās uz Freiburgu, kur uzgleznoja lielu altārgleznu Freiburgas katerālei (1516). Pēc pasūtījuma izpildes Baldungs atgriezās Strasbūrā, kur vēlāk kļuva par pilsētas domes locekli un 1545. gadā nomira.

Baldungs bija nozīmīgs grafiķis. Lai arī viņa grafikās jaušama Dīrera ietekme, tās tomēr ir mākslinieciski patstāvīgas. Lai arī Baldungs pamatā darbojās kokgriezuma tehnikā, viņam ir arī sešas gravīras.

Tāpat Baldungs bija arī slavens portretists. Viņš portretējis imperatorus Kārli V un Maksimilianu I, kā arī, būdams kaislīgs reformācijas piekritējs, veidojis Lutera portretu kokgriezuma tehnikā (Luters darbā attēlots kopā ar Svēto Garu).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hanss Baldungs Grīns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)