Hanss Holbeins Jaunākais

Vikipēdijas lapa
Hanss Holbeins Jaunākais
Hansa Holbeina Jaunākā pašportrets
Dzimis 1497 vai 1498. gadā
Augsburgas brīvpilsēta, Svētā Romas impērija
Miris 1543. gada 29. oktobrī
Londona, Anglijas karaliste
Tautība vācietis
Nozares gleznošana
Mācījies Hanss Holbeins Vecākais
Mākslas virziens renesanse
Atbalstītāji Anna Boleina, Tomass Kromvels, Henrijs VIII Tjudors

Hanss Holbeins Jaunākais (vācu: Hans Holbein der Jüngere; dzimis 1497 vai 1498. gadā, miris 1543. gada 29. oktobrī) bija nozīmīgs vācu renesanses gleznotājs, viens no nozīmīgākajiem sava laika portretistiem. Starp Holbeina ievērojamākajiem darbiem jāmin "Sūtņi" (1533), "Henrija VIII portrets" (1540), "Tirgotāja Georga Gīzes portrets" (1532).

Holbeina agrīnajos darbos manāma spēcīga gotikas ietekme, taču tā izzūd pēc saskares ar itāliešu mākslu. Holbeina darbiem raksturīgas sīkas detaļas un liela precizitāte.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji Holbeins mācījās pie sava tēva Hansa Holbeina Vecākā, taču pēc tam devās uz Bāzeli, kur 1519.g. tika uzņemts gleznotāju ģildē. Šajā laikā viņam pasūtīja altārgleznas, portretus, grāmatu ilustrācijas. Holbeins apceļoja arī Itāliju. Plašu atpazīstamību mākslinieks ieguva kā ilustrators (Holbeins ilustrējis, piemēram, Mārtiņa Lutera Bībeles tulkojumu vācu valodā, kā arī Roterdamas Erasma darbu "Muļķības slavinājums"). Holbeins personiski pazinis Erasmu un gleznojis vairākus viņa portretus.

Aptuveni 1527. gadā Holbeins pirmoreiz devās uz Londonu, kur apmetās 1532.g. Sākot ar 1536. gadu, Holbeins pievērsās tieši portretglezniecībai. Viņš gleznoja galminiekus un Hanzas savienības tirgotājus. Holbeins kļuva par Henrija VIII galma gleznotāju (viņš modelēja arī karaļa tērpus).

Hanss Holbeins Jaunākais nomira Anglijā mēra epidēmijas laikā.

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hansa Holbeina Jaunākā glezna "Sūtņi" (1932)

Holbeins pamatā darbojies glezniecībā (īpaši — portretglezniecībā) un grafikā. Pirms portreta gleznošanas Holbeins ar zīmuli, tinti un krāsainu krītu izveidoja detalizētu modeļa zīmējumu, kura kontūras vēlāk pārnesa uz audekla, izmantojot nelielus caurumiņus, kurus noklāja ar ogles pulveri.

Holbeins zīmējumus darinājis dažādās tehnikās — ar spalvu, tušu, sangīnu, sudraba zīmuli, ogli, dažkārt tos iekrāsojis ar akvareli.

Nozīmīgs Holbeina grafikas darbs ir kokgriezumā veidotais cikls "Nāves deja".

Darbi (nepilnīgs uzskaitījums)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Mirušā Kristus ķermenis kapenēs" (1521)
  • "Roterdamas Erasma portrets" (1523)
  • "Pēdējais vakarēdiens" (1524-25)
  • "Venera un Amors" (1524-25)
  • cikls "Nāves deja" (1524-26)
  • "Lēdijas Mērijas Gildfordes portrets" (1527)
  • "Sers Tomass Mors" (1527)
  • "Darmštates Madonna" (1526-28)
  • "Tirgotāja Georga Gīzes portrets" (1532)
  • "Sūtņi" (1933)
  • "Francijas sūtņa Šarla Moreta portrets" (1534-35)
  • "Džeina Seimūra, Anglijas karaliene" (1536)
  • "Henrija VIII portrets" (1540)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]