Hao
- Šis raksts ir par atolu Franču Polinēzijā. Par Ķīnas šahistu skatīt rakstu Vans Hao.
| Hao | |
|---|---|
| Hao | |
|
Hao satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 18°04′31″S 140°56′43″W / 18.07528°S 140.94528°WKoordinātas: 18°04′31″S 140°56′43″W / 18.07528°S 140.94528°W |
| Arhipelāgs | Tuamotu salas |
| Platība | 47 km² |
| Lagūnas platība | 490 km² |
| Garums | 50 km |
| Platums | 14 km |
| Krasta līnija | 133 km |
| Augstākais kalns | 3 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Hao |
| Lielākais ciems | Otepa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 1027 (2017[1]) |
| Blīvums | 21,85/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
|
| |
Hao (franču: Hao) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar Amanu atolu (9,6 km², 174 iedzīvotāji) un Glosteras Hercoga salām (15,5 km², 69 iedzīvotāji), kā arī neapdzīvotajiem Nenoneno (9 km²), Ahunui (5,7 km²), Pararoas (4 km²), Taueres (2 km²), Rekarekas (1,6 km²) un Manuhani (1 km²) atoliem veido Hao komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Hao atrodas Tuamotu salu austrumu daļā, tuvākā sala ir 19 km attālā Amanu ziemeļos. Hao atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 3190 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 41,3 līdz 46,3 miljoniem gadu.[2] Atolam izstiepta neregulāra forma, tā garums ir 50 km, lielākais platums — 14 km, bet rifa perimetrs — 130 km. Atola rifs iekļauj 490 km² lielu lagūnu, kurai ir viens kuģojams savienojošais šauruma ar okeānu — 300 m platais Kaki šaurums atola ziemeļu galā. Vienīgā apdzīvotā vieta Otepa un lidlauks atrodas uz atola ziemeļaustrumu motu.
Valda tropu klimats, gada vidējā temperatūra 26,6 °C, vidējais nokrišņu daudzums — 1382 mm.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pirmie no eiropiešiem atolu 1606. gadā apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kirosa vadībā, kas to nodēvēja par Conversion de San Pablo. 1769. gadā atolu apmeklēja franču jūrasbraucējs Luī Antuāns de Bugenvils, kas atolu pēc tā īpatnējās kontūras nodēvēja par île de la Harpe — ‘arfas salu’. 19. gadsimtā Hao ar 400 iedzīvotājiem kļuva par Francijas teritoriju. 1852. gadā atols tika evaņģelizēts, dibinot Svētā Pētera draudzi, bet 1870. gadā uzbūvēta baznīca.
1960. gados Hao atols kļuva par Francijas kodolizmēģinājumu programmas atbalsta bāzi — šeit izbūvēja ostu, lidlauku un citu infrastruktūru; iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga (no 194 iedzīvotājiem 1962. gadā līdz 1582 iedzīvotājiem 1996. gadā). 2000. gada 30. jūnijā bruņotie spēki pameta atolu, nododot infrastruktūru Franču polinēzijas valdībai, kas, ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar atola ekonomisko nākotni, vēlējās to izmantot tūrisma attīstībai.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Kopš 2000. gada atola privātā sektora aktivitātes galvenokārt ir saistītas ar pērļu audzēšanu, zveju (uz Taiti ik gadu tiek eksportētas aptuveni desmit tonnas jūras velšu) un kopras ieguvi.
Attīstīts tiek tūrisms — atola ziemeļaustrumos no 1964. gada darbojas Hao lidosta (bijusī gaisa spēku bāze) ar 3320 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 12—15 tūkstošus pasažieru.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hao.
|