Haralds Sīmanis
| Haralds Sīmanis | |
|---|---|
 | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1951. gada 12. jūnijā Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Miris | 2022. gada 1. decembrī (71 gada vecumā) |
| Žanri | tautas mūzika, rokmūzika |
| Nodarbošanās |
dziedātājs ērģelnieks jumiķis |
| Instrumenti | vokāls, ērģeles, ģitāra |
| Darbības gadi | 1976 — 2022 |
| Izdevēji | Mikrofona Ieraksti |
| Darbība ar | |
Haralds Sīmanis (dzimis 1951. gada 12. jūnijā Cēsīs, miris 2022. gada 1. decembrī)[1] bija latviešu jumiķis, baznīcu atjaunotājs un dziesminieks.[2]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1951. gadā Cēsīs jauktā čigānu-latviešu ģimenē.[3] Ģitāras un ērģeļu spēli apguva pašmācības ceļā, 1970. gados Sīmanis uzsāka sadarbību ar Arvīdu Ulmi, kura dzeju izmantoja savās dziesmās. 1976. gadā sacerēja poēmu ērģelēm "Mīlestība nekad nebeidzas", divus gadus vēlāk dziesmu ciklu "Likteņa lietavas", bet 1979. gadā — ciklu "Par zāli, sāli un Tevi".
Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad "Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi "Ezers", kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas televīzijā. 1980. gadu sākumā viņš darbojās profesionālajā Filharmonijas kolektīvā "Tip Top" un kolhoza "Lāčplēsis" ansamblī, tomēr pēc dažiem gadiem izvēlējās muzicēt individuāli. 1981. gadā Valmieras teātris iestudēja izrādi "Sieviete ārpus mīlestības un nāves", kurā skanēja Haralda Sīmaņa dziesmas.[4] 1984. gadā Sīmanis iesaistījās Arvīda Ulmes organizētajā "Vides Aizsardzības kluba" priekštecī "Pieminekļu aizsardzības centrs", kura darbība Latvijā, iespējams, ievadīja Trešās atmodas sākumu. "Pieminekļu aizsardzības centrs" organizēja jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un mūziķis tam palīdzēja ar savu jumiķa prasmi.
Arī turpmākajos gados H. Sīmanis visbiežāk muzicēja viens, uzstājoties baznīcās, kur bija iespēja izmantot ērģeles. Pēdējos gados viņam izveidojās sadarbība arī ar Ievu Akurateri, Ilzi Grunti un citiem mūziķiem.
2012. gadā LNT šovā "Latvijas Zelta talanti" Haralda Sīmaņa dziesmu "Ezers" izpildīja Agita Gabranova, izpelnoties žūrijas un skatītāju atzinību.[5]
Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Es strauta malā slāpēs eju bojā (Balss, MC, 1994)
- Starp divām gaismām (MC, 1996)
- Tavā vārdā (autorizdevums, CD, 2000)
- Starp divām gaismām (izlase) (Mikrofona ieraksti, CD, 2006)
- Es esmu rīts (Melo Records, CD, 2012)
- Par zāli, par sāli un Tevi (Upe tuviem un tāliem, CD, 2013)
- Pasaka par atslēdziņu (digitāls, 2014)
- Pa apli (Lauska, LP, 2021)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Mūžībā devies dziesminieks Haralds Sīmanis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-01.
- ↑ «Dziesminieks Haralds Sīmanis – par jumtiem un brīvības garu». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-03.
- ↑ Lelde Stumbre. «Haralds Sīmanis — kas tas par putnu?». apollo.lv, 2005. gada 31. martā. Skatīts: 2011. gada 3. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ Atvadīšanās no Haralda Sīmaņa notiks 8. decembrī; vāc ziedojumus izvadīšanai lsm.lv 2022. gada 2. decembrī
- ↑ «Agita Gabranova izpilda dziesmu "Ezers" konkursā "Latvijas zelta talanti 2012"». YouTube. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |