Pāriet uz saturu

Haralds Jansons

Vikipēdijas lapa

Haralds Jansons (1934) ir latviešu ārsts ortopēds, zinātnieks, medicīnas zinātņu doktors (1977). Viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas izveidotājiem Latvijā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gada 20. februārī Valmierā. 1959. gadā absolvēja medicīnas studijas Rīgas Medicīnas institūtā, strādāja par Rīgas ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas ZPI līdzstrādnieku, no 1966. gada bija institūta laboratorijas vadītājs. No 1963. gada bija Krimuldas pilī izvietotās Bērnu kaulu tuberkulozes sanatorijas traumatologs — konsultants. 1977. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora grādu un 1978. gadā kļuva par institūta direktora Viktora Kalnbērza vietnieku. 1979. gadā institūtu pārveidoja par Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas ZPI (LTOZPI), 1986. gadā Haralds Jansons organizēja Rīgas starptautisko biomehānikas konferenci. Veica pētījumus biomehānikā, rehabilitācijā, mākslīgo kaulu konstruēšanā, biomehānikas vēsturē. Pēc LTOZPI likvidēšanas 1994. gadā bija RTU profesors (1994—1998) un RSU profesors (1998—2009).[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1984)
  • PSRS Valsts prēmija (1986)
  • Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs (2009)
  • Latvijas Ārstu biedrības goda zīme "Cilvēcības laiks" par viņa ieguldījumu traumatoloģijas, ortopēdijas un biomehānikas attīstībā Latvijā (2024)
  • Биомеханика нижней конечности человека. Rīga: 1975 (krieviski)
  • Ультразвуковые исследования трубчатых костей. Rīga: 1990 [līdzautors]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Jānis Vētra. Profesoram, Dr. habil. med. Haraldam Jansonam — 90, Latvijas Ārsts, 2024, marts/apr., 14-15.