Haralds Zilzobis

Haralds Zilzobis; Haraldr blátǫnn Gormsson; Harald Blåtand Gormsen
	Haralda kristīšana (Tamdrupas baznīca)
	Dānijas karalis
	Amatā; apm. 958. gads — 985. vai 986. gadā
Priekštecis	Gorms Vecais
Pēctecis	Svens I Dakšbārda
	Norvēģijas karalis
	Amatā; ap 970. gadu — 985. vai 986. gadā; reāli valdīja Hākons II
Priekštecis	Haralds II Pelēkādis
Pēctecis	Svens I Dakšbārda
Dzimšanas dati	ap 935. gadu; Dānija
Miršanas dati	985. vai 986. gadā; Jomsborga; (mūsdienās visdrīzāk Volina, Polija)
Apglabāts	Roskildes katedrāle; Dānija
Tēvs	Gorms Vecais
Māte	Tira
Dzīvesbiedrs(-e)	Zviedrijas Girida; Obodrītu Tove
Bērni	vairāki no Giridas, to skaitā Svens I Dakšbārda

Haralds I "Zilzobis" Gormsons (sennorvēģu: Haraldr blátǫnn Gormsson, dāņu: Harald Blåtand Gormsenn; dzimis ap 935. gadu, miris 985. vai 986. gadā) bija Dānijas karalis no apmēram 958. gada un Norvēģijas karalis no apmēram 970. gada. 965. gadā karalis pieņēma kristietību, līdz ar to Dānija kļuva par kristīgu valsti un dienvidu kaimiņi tai vairs nevarēja uzbrukt kā pagānu zemei. Katoļu svētais. Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda.

Parasti tiek uzskatīts, ka iesauku "Zilzobis" ieguvis tumšo zobu dēļ, taču tas nav pārliecinoši pierādīts, un pastāv arī citi uzskati.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Haralds Zilzobis bija Dānijas karaļa Gorma Vecā un Tiras dēls. Saviem vecākiem par godu Haralds Zilzobis uzcēla Jellingas rūnakmeņus.

965. gadā karalis pieņēma kristietību, līdz ar to Dānija kļuva par kristīgu valsti un dienvidu kaimiņi tai vairs nevarēja uzbrukt kā pagānu zemei. Īsti nav skaidrs, kā Haralds kristījies, jo avotos (Korvejas Vidukinda un Brēmenes Ādama rakstos un Heimskringlā) ir pretrunīga informācija.

970. gadā Haralda dāņi kopā ar jarla Hokona II vadītajiem norvēģiem sakāva Norvēģijas karaļa Haralda II Pelēkādas karaspēku, kā rezultātā Haralds Zilzobis kļuva arī par formālo Norvēģijas valdnieku. Faktiskais valdnieks tomēr bija jarls Hokons II, kurš 986. gadā, pēc tam, kad Haralds mēģināja viņu pievērst kristīgajai ticībai, pilnībā pārtrauca saistības pret Dānijas karali. Dāņu atbildes iebrukums Norvēģijā bija neveiksmīgs.

983. gadā kopā ar obodrītiem padzina no Dānijas dienvidiem sakšus. Haralda Zilzobja laikā ir izbūvēti vismaz pieci tā sauktie apļveida nocietinājumi. Domājams, ka to mērķis bija pasargāt Dāniju pret iebrukumu no dienvidiem. Pats vai viņa dēli karoja Normandijā, Norvēģijā un Sembā.

Pirmais Dānijas karalis, kurš noteica Roskildi par savu rezidenci. Apglabāts Roskildes katedrālē, kuru pats nodibinājis.

Pēc dažiem avotiem Haraldu Zilzobi gāza dēls Svens Dakšbārda. Iespējamais iemesls bija dēla pretestība Haralda mēģinājumiem atteikties no vikingu dieviem par labu kristietībai un tradicionālā dzīvesveida, mēģinot līdzināties Viduseiropas valdniekiem.

Haralda vārdā ir nosaukts Bluetooth bezvadu datortīklu standarts un uz tā logo ir rūnas - Haralda iniciāļi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gorma dinastijas valdnieks
Priekštecis: Gorms Vecais	Dānijas karalis 958. — 985./986.	Pēctecis: Svens I Dakšbārda
Priekštecis: Haralds II Pelēkādis	Norvēģijas karalis ap 970. — 985./986.	Pēctecis: Svens I Dakšbārda