Pāriet uz saturu

Hārdkors (elektroniskās deju mūzikas žanrs)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hardcore techno)
Hārdkors
Hardcore
Agrīnā hārdkora logotips
Agrīnā hārdkora logotips
Tipiski instrumenti ritma mašīna, sintezators, sempleris, sekvenceris, dators
Popularitāte zema līdz augsta atkarībā no reģiona un apakšžanra

Hārdkors (angļu: Hardcore), pazīstams arī kā hārdkora tehno (angļu: hardcore techno), ir elektroniskās deju mūzikas (EDM) žanrs, kas radās 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā.[1] To raksturo ātrs temps (parasti 160—200 sitieni minūtē (BPM) vai vairāk[2]), intensīvs un bieži vien piesātināts basa sitiens, sintezēti basi,[3] kā arī eksperimentāls skanējums, kas līdzinās industriālajai deju mūzikai. Žanra tēmas un atmosfēra bieži ir tumša vai pat agresīva.[4]

Hārdkoram izveidojušies daudzi apakšžanri, un Eiropā, īpaši Nīderlandē, notiek liela mēroga hārdkora festivāli, piemēram, Thunderdome, Masters of Hardcore un Dominator.

Raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Muzikālās iezīmes

[labot | labot pirmkodu]

Hārdkora skaņdarba struktūra parasti seko klasiskajam tehno principam, kurā skaņu celiņi tiek pakāpeniski pievienoti vai noņemti četru taktu ciklos. Uzsvars tiek likts uz ritma pārtraukumiem un spriedzes kāpinājumiem.

  • Temps — hārdkora temps ir ievērojami ātrāks nekā vairumam citu deju mūzikas žanru, svārstoties no 140 līdz 220 BPM.[2] Dažos apakšžanros, piemēram, speedcore, temps var pārsniegt pat 300 BPM, savukārt darkcore var būt lēnāks.
  • Ritms un bass — galvenais žanra elements ir spēcīgs un izteikts basa sitiens, kas bieži tiek apstrādāts ar izkropļotiem efektiem. Ritmiskajā sekcijā parasti izmanto arī hi-hat un snare skaņas, kā arī sintezētus roku plaukšķus, kas īpaši raksturīgi 1990. gadu ierakstiem.
  • Melodija un vokāls — melodiju lietojums atšķiras starp apakšžanriem. Gabber un hārdstailā bieži izmanto episkas vai melanholiskas melodijas, ko publika var dziedāt līdzi (tās sauc par anthems (latviešu: himnas)). Savukārt frenchcore un hardtechno vairāk koncentrējas uz atmosfēru un skaņu efektiem, melodijām atstājot mazāku lomu. Vokālie sempli ir ļoti izplatīti un bieži tiek ņemti no filmām (šausmu, kara, zinātniskās fantastikas), ziņu raidījumiem vai hiphopa ierakstiem.

Skaņdarbu radīšanai sākotnēji bieži izmantoja Roland ritma mašīnas, piemēram, Roland TR-909 un Roland TR-808. Mūsdienās dominē digitālās audio darbstacijas (DAW), piemēram, FL Studio, Ableton Live un Cubase.

Vizuālais stils un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Hārdkors bieži tiek asociēts ar tumšu, vardarbīgu un pat makabru estētiku, kas daļēji līdzinās smagā metāla kultūrai — galvaskausi un melnā krāsa ir bieži sastopami elementi. Tāpat populāra ir zinātniskās fantastikas un kiberpanka iedvesmota vizuālā valoda.

Laika gaitā izveidojās divi galvenie ģērbšanās stili:

  • Gabberu stils — radies Nīderlandē, šim stilam raksturīga skūta galva, sporta apģērbs (zīmoli kā Australian, Cavello, Lonsdale), bomber tipa jakas un Nike sporta apavi, īpaši Air Max modelis. Šis stils dažkārt tiek kļūdaini jaukts ar skūtgalvju kustību, taču lielākajai daļai gabberu nav politiskas piederības. Ar šo kultūru cieši saistīta ir arī deja hakken — ātrs un enerģisks dejas stils, kas koncentrējas uz kāju kustībām.
  • Free party stils — šo stilu iedvesmoja panku un hiphopa kultūras. Tam raksturīgas skūtas galvas, dredi, irokēzu griezumi, pīrsingi, tetovējumi, militāra stila apģērbs, plati džemperi un krekli ar mākslinieku, ierakstu kompāniju vai sound system logotipiem.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Rašanās (1970—1980)

[labot | labot pirmkodu]

Hārdkora saknes meklējamas 1970. gadu beigu un 1980. gadu sākuma industriālajā mūzikā. Tādas grupas kā Throbbing Gristle, Cabaret Voltaire un Einstürzende Neubauten eksperimentēja ar trokšņainu un agresīvu elektronisko skanējumu.[5]

1980. gadu vidū Beļģijā, grupas Front 242 ietekmē, radās EBM (Electronic Body Music) — dejai draudzīgāks industriālās un new wave mūzikas paveids. Tas bija minimālistisks, ar aukstu skanējumu un spēcīgiem ritmiem.[6] Kad EBM saplūda ar citiem beļģu žanriem, piemēram, new beat un acid house, skaņa kļuva arvien cietāka, liekot pamatus hārdkoram.

Termina izcelsme un pirmie skaņdarbi (1980. gadu beigas)

[labot | labot pirmkodu]

Termins "hārdkors" mūzikā nav jauns. Sākotnēji to izmantoja, lai apzīmētu radikālāku pankroka kustību (piemēram, Black Flag un Minor Threat). Vēlāk to pārņēma arī hiphopa kultūra (piemēram, Public Enemy). Elektroniskās deju mūzikas kontekstā terminu hard core pirmo reizi lietoja EBM grupa à;GRUMH... savā 1985. gada skaņdarbā Sucking Energy (Hard Core Mix).

Hārdkora žanra aizsākumi meklējami Beļģijas new beat skatuvē ar tādiem skaņdarbiem kā Doughnut Dollies (1988) no HNO3, I Sit On Acid (1988) no Lords Of Acid un Do That Dance (1990) no The Project.

1990. gadi: žanra dzimšana un popularitātes vilnis

[labot | labot pirmkodu]

Par oficiālo hārdkora dzimšanas brīdi bieži uzskata 1990. gadu, kad vācu producents Marks Trauners, pazīstams kā Mescalinum United, izdeva skaņdarbu We Have Arrived.[7] Trauners, kurš darbojās Frankfurtē, izveidoja ierakstu kompāniju Planet Core Productions (PCP), kas kļuva par vienu no agrīnā hārdkora centriem un popularizēja lēnu un tumšu hārdkora paveidu, ko vēlāk nodēvēja par darkcore un doomcore.

Tikmēr Apvienotajā Karalistē grupa Together izdeva skaņdarbu "Hardcore Uproar", un Lielbritānijā attīstījās savs hārdkora novirziens, ko vēlāk nodēvēja par breakbeat hardcore. Šī skatuve radīja tādus slavenus māksliniekus kā The Prodigy un Goldie.

Vienlaikus ASV, Ņujorkā, tehno pionieris Lenijs Dī 1991. gadā izveidoja pirmo hārdkora ierakstu kompāniju Industrial Strength Records, kas kļuva par Amerikas hārdkora skatuves kodolu.

Tomēr par hārdkora galveno citadeli kļuva Roterdama Nīderlandē. Dīdžeji Pauls Elstaks un DJ Rob popularizēja ātrāku un agresīvāku stilu, kas ieguva nosaukumu gabber. 1992. gadā Elstaks nodibināja Rotterdam Records, pirmo hārdkora ierakstu kompāniju Nīderlandē.[8] 1993. gadā pasākumu organizators ID&T uzsāka pasākumu un kompilāciju sēriju Thunderdome, kas izraisīja milzīgu gabberu kustības popularitāti visā Eiropā. Tādi mākslinieki kā 3 Steps Ahead, Neophyte un duets Charly Lownoise and Mental Theo kļuva par skatuves zvaigznēm. Dibināta arī cita ietekmīga ierakstu kompānija Mokum Records, kas izdeva tādus māksliniekus kā Technohead (kura dziesma I Wanna Be a Hippy guva milzīgus komerciālus panākumus) un beļģu speedcore pionieri Lizu N'Eliazu.

Arī Francijā izveidojās spēcīga hārdkora skatuve, kuras priekšgalā bija Lorāns O un Manu le Malēns. 1990. gadu vidū grupa Micropoint, ko veidoja Radium un Al Core, ar savu albumu Neurophonie (1998) lika pamatus apakšžanram, kas vēlāk kļuva pazīstams kā frenchcore.[9]

1990. gadu beigās gabberu popularitāte nedaudz mazinājās, dodot vietu tādiem stiliem kā mákina (Spānijā) un hārdstails.

2000. gadi: pārmaiņas un jauni virzieni

[labot | labot pirmkodu]

2000. gadu sākumā, ietekmējoties no hārdstaila un industrial hardcore, radās jauns hārdkora paveids, ko šodien dēvē par mainstream hardcore. Tas bija lēnāks, nobriedušāks un tehniski sarežģītāks. Tādi producenti kā DJ Promo ar savu The Third Movement, kā arī Endymion, Art of Fighters un DJ Mad Dog kļuva par šī stila vadošajiem pārstāvjiem, gūstot panākumus Nīderlandē un Itālijā.[10]

Šajā laikā happy hardcore Apvienotajā Karalistē attīstijās par UK hardcore, un kontinentālajā Eiropā arvien lielāku popularitāti ieguva free party kustība, kas veicināja frenchcore un hārdkora tehno attīstību. Paralēli tam Norvēģijā radās nightcore — stils, kam raksturīgs ļoti ātrs temps un paaugstināta vokāla tonalitāte.

2010. gadi un mūsdienas

[labot | labot pirmkodu]

2010. gados hārdkors piedzīvoja jaunu popularitātes vilni visā pasaulē. Nīderlandiešu dīdžejs Angerfist kļuva par vienu no atpazīstamākajiem žanra pārstāvjiem, 2011. gadā iekļūstot DJ Mag Top 100 aptaujas 39. vietā.[11]

Desmitgades vidū popularitāti guva vēl ātrāki stili, piemēram, frenchcore, uptempo hardcore un terrorcore. Tādi mākslinieki kā Sefa un Dr. Peacock radīja melodiskāku un eiforiskāku frenchcore versiju, kas ātri iekaroja fanu sirdis.[12] Hārdkora elementi sāka parādīties arī citu žanru mākslinieku, piemēram, Marshmello un Porter Robinson, priekšnesumos.

Desmitgades beigās hārdkora festivāli Eiropā piedzīvoja strauju apmeklētāju skaita pieaugumu. 2019. gadā atjaunotais Thunderdome festivāls pulcēja gandrīz 40 000 cilvēku, kļūstot par lielāko hārdkora pasākumu vēsturē.[13] Lieli pasākumi regulāri notiek ne tikai Nīderlandē, bet arī Spānijā, Krievijā, Austrijā un Čehijā. Amerikā hārdkors saglabā andergraunda statusu, bet tam ir sava skatuve lielākajās pilsētās.

Apakšžanri

[labot | labot pirmkodu]

Hārdkors ir sazarojies daudzos apakšžanros, no kuriem pazīstamākie ir:

  • Gabber — hārdkora oriģinālā forma no Roterdamas, kas dalās divos paveidos:
    • Early hardcore — 1990. gadu skanējums, ātrs un jēls.
    • Mainstream hardcore — mūsdienu gabbera forma (kopš 2000. gadiem), parasti ar tempu 155—185 BPM, tehniski noslīpētu izkropļotu sitienu un episkām melodijām.
  • Happy hardcore — melodisks un eiforisks apakšžanrs ar pozitīvām tēmām par mīlestību un prieku. Temps parasti ir ap 160—180 BPM.
  • UK hardcore — Happy hardcore pēctecis, kas radies Apvienotajā Karalistē. Tam raksturīgas sarežģītākas melodijas un spēcīgākas basa līnijas.
  • Frenchcore — radies Francijā, šis stils ir ātrāks (180—220+ BPM) un atšķiras no holandiešu gabbera ar savdabīgu, bieži vien "netīru" basa sitienu un industriāliem trokšņiem.
  • Uptempo hardcore — vēl ātrāks (185—220+ BPM) un agresīvāks mainstream hardcore paveids, kas kļuva populārs 2010. gadu beigās.
  • Speedcore — ekstrēms apakšžanrs ar tempu, kas pārsniedz 300 BPM un var sasniegt pat tūkstošiem sitienu minūtē (extratone, splittercore).
  • Terrorcore — ļoti tumšs, ātrs (ap 200—300 BPM) un haotisks apakšžanrs ar šausmu filmu un industriāliem sempliem.
  • Darkcore — lēnāks (140—180 BPM) paveids ar smagu, tumšu un nomācošu atmosfēru.
  • Industrial hardcore — eksperimentāls apakšžanrs, kas apvieno hārdkora ritmus ar industriālās un trokšņu mūzikas elementiem.
  • Breakcore — haotisks hibrīds, kas apvieno hārdkora basa sitienus ar sarežģītiem un sasmalcinātiem breikbīta un drum and bass ritmiem.
  • Hārdstails — lai gan bieži tiek uzskatīts par atsevišķu žanru, tas attīstījās no hārdkora. Tas ir lēnāks (ap 150 BPM) un melodiskāks, ar unikālu "reversā basa" sitienu.

Nozīmīgākie pasākumi

[labot | labot pirmkodu]
  • Thunderdome (Nīderlande)
  • Masters of Hardcore (Nīderlande, Beļģija un citas valstis)
  • Dominator (Nīderlande)
  • Defqon.1 Festival (Nīderlande, Austrālija)
  • Sensation Black (vēlāk tikai BLACK) (Nīderlande, Beļģija)
  • Decibel Outdoor Festival (Nīderlande)
  • So W'Happy Festival (Beļģija)
  • Syndicate (Vācija)
  • X-Massacre (Čehija)

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ David Robb. «Techno in Germany:Its Musical Origins and Cultural Relevance», 2002. 134–135. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-11-22. Skatīts: 2025-05-17.
  2. 1 2 «PSYCHEDELIC FREESTYLE». Skatīts: 2025-05-12.
  3. ↑ Dirk Moelants. «Dance Music, Movement and Tempo Preferences», 2003-09-13. 2. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-22. Skatīts: 2025-05-08.
  4. ↑ Ishkur. «Ishkur's guide». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-13. Skatīts: 2025-05-08.
  5. ↑ «A Bit of Dada – 30 Years Einstürzende Neubauten». Goethe-Institut. Skatīts: 2025-01-08.
  6. ↑ «EuroPopMusic : Electronic Body Music». EuroPopMusic. Skatīts: 2025-05-08.
  7. ↑ «Mescalinum United – Biography». Planet Lyrics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-11-22. Skatīts: 2025-05-08.
  8. ↑ «Mid-town History». Rotterdam Records. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-02. Skatīts: 2025-05-08.
  9. ↑ «Biographie Micropoint, bio Micropoint». www.music-story.com (franču). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-09. Skatīts: 2025-07-11.
  10. ↑ «Gabba Hardcore Dance Music». fantazia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-28. Skatīts: 2025-05-08.
  11. ↑ «Angerfist: The Masked Marauder of Hardcore». Skatīts: 2025-03-18.
  12. ↑ «Life Is Suffering And Sefa Is Going To The Top». 2018-04-26. Skatīts: 2025-03-18.
  13. ↑ «Thunderdome: 25 years of hardcore». Skatīts: 2025-03-18.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hārdkors_(elektroniskās_deju_mūzikas_žanrs)&oldid=4496151"