Harkivas apgabals

Harkivas apgabals
	Harkivas apgabals
	Харківська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Harkiva
Administratīvais iedalījums	7 rajoni
	Platība
- Kopā	31 415 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	2 737 200
- Blīvums	87,1/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (70,7%); krievi (25,6%)
	Mājaslapa: www.kharkivoda.gov.ua
	Harkivas apgabals Vikikrātuvē

Harkivas apgabals (ukraiņu: Харківська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Sumu apgabalu ziemeļrietumos, Poltavas apgabalu rietumos, Dņipropetrovskas apgabalu dienvidrietumos, Doneckas apgabalu dienvidaustrumos un Luhanskas apgabalu austrumos, kā arī ar Krievijas Belgorodas apgabalu ziemeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polovciešu (kumānu) akmens statuja Harkivā (11.-12. gs.)

Tagadējā Harkivas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. Vēlāk šeit atradās polovciešu (kumānu) hana Šarukana (Шарукань) galvaspilsēta, kurai 1116. gadā uzbruka Kijevas lielkņazs Vladimirs Vsevolodovičs (Monomahs). 1185. gadā polovciešu hans Končaks šeit sakāva Novgorodas-Severskas kņaza Igora Svjatoslaviča vadīto senkrievu kņazu karaspēku, par ko vēlāk sacerēta "Teika par Igora karagaitu".

1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bohdana Hmeļnicka vadītās sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijai-Lietuvai nepakļāvīgie kazaki, kas 1654. gadā nodibināja Harkivas slobodu. 17.-18. gadsimtā te pastāvēja kazaku autonomija, ko dēvēja par Slobodas Ukrainu (ukraiņu: Слобідська Україна, krievu: Слобожанщина), ko 1765. gadā pievienoja Krievijas impērijai kā Slobodas Ukrainas guberņu (Слободско-Украинская губерния), ko 1835. gadā pārdēvēja par Harkovas guberņu.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā Harkivu izsludināja par Ukrainas PSR galvaspilsētu, vienīgi 1934. gadā to pārcēla uz Kijivu. 1932. gadā izveidoja Harkivas apgabalu, no tā 1937. gadā atdalīja Poltavas apgabala, 1939. gadā Sumu apgabala zemes.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā iepriekšējo 25 rajonu un 7 apgabala pakļautības pilsētu vietā ir izveidoti septiņi rajoni: Bohoduhivas rajons, Izjumas rajons, Krasnohradas rajons, Kupjanskas rajons, Lozovas rajons, Harkivas rajons un Čuhujivas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.