Hasans II (arābu: الحسن الثاني, ilḥasna aṯ-ṯānī, dzimis 1929. gada 9. jūlijā, miris 1999. gada 23. jūlijā) bija Marokas karalis no 1961. līdz 1999. gadam, kurš valdīja četras desmitgades, atstājot būtisku ietekmi uz valsts politisko, sociālo un starptautisko attīstību. Viņš bija Alavītu dinastijas pārstāvis un karaļa Muhammeda V dēls, kas kļuva par valsts simbolu pārejā no kolonialisma uz neatkarīgu monarhiju. Hasana II valdīšanas laiks iezīmējās ar autoritatīvu pārvaldību, kam raksturīgi represīvi iekšpolitiskie pasākumi (“svina gadi”), kā arī institucionālas reformas, kuru mērķis bija nodrošināt monarhijas kontroli pār daudzpartiju sistēmu. Starptautiskajā politikā Hasans II nostiprināja Marokas stratēģisko partnerību ar Rietumvalstīm, īpaši Franciju un ASV, un aktīvi iesaistījās Rietumsahāras konflikta risinājumos. Viņa valdīšana tiek vērtēta gan kā stabilitātes un modernizācijas laikmets, gan kā periods ar ierobežotām politiskajām brīvībām. Pēc viņa nāves troņa mantojumu pārņēma viņa dēls karalis Muhammeds VI.
.jpg)
Rabāta, Francijas protektorāts Marokā (tagad 
Maroka)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hasans II.
