Hatērijas

Hatērijas Sphenodon
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Rāpuļi (Reptilia)
Kārta	Knābjgalvji (Rhynchocephalia)
Dzimta	Hatēriju dzimta (Sphenodontidae)
Ģints	Hatērijas (Sphenodon)
Izplatība
Jaunzēlandes Ziemeļsala. Ar melniem punktiem atzīmētas hatēriju apdzīvotās vietas
Hatērijas Vikikrātuvē

Hatērijas (Sphenodon) ir rāpuļu ģints, kas pieder knābjgalvju kārtai un mūsdienās ir vienīgā saglabājusies šīs senās evolūcijas līnijas ģints. Pašlaik atzīta ir tikai viena dzīvā suga, tā ir hatērija (Sphenodon punctatus; dažkārt izdala arī otru sugu — Sphenodon guntheri). Mezozoja ērā knābjgalvji bija plaši izplatīti, taču vēlāk lielākā daļa šīs grupas pārstāvju izzuda. Hatērijas ir endēmiskas Jaunzēlandei un savvaļā sastopamas galvenokārt piekrastes salās un īpaši aizsargājamās teritorijās. To izplatību vēsturiski būtiski ierobežoja introducētie plēsēji un cilvēka darbība, tādēļ populācijas samazinājās; mūsdienās tiek īstenotas aktīvas aizsardzības un reintrodukcijas programmas.

Evolucionārajā kontekstā hatērijas bieži dēvē par “dzīvajām fosilijām”, jo tās ir vienīgie mūsdienās dzīvojošie pārstāvji ļoti senai rāpuļu grupai un saglabājušas vairākas primitīvas morfoloģiskās pazīmes. Tām raksturīga labi attīstīta parietālā jeb tā dēvētā “trešā acs”, kā arī īpatnēja zobu uzbūve — zobi ir saauguši ar žokļa kaulu (akrodonti) un nav periodiski nomaināmi kā vairumam ķirzaku. Lai gan ārēji hatērijas atgādina ķirzakas, tās nepieder zvīņrāpuļu kārtai, bet pārstāv atsevišķu, daudz senāku rāpuļu līniju, kas atšķēlusies jau triasa periodā. Anatomiskās atšķirības ietver galvaskausa uzbūvi un knābjveidīgu priekšžokļa kaula veidojumu, kas skaidri norāda uz to atšķirīgo evolūcijas izcelsmi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hatērijas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)