Hattu stāvs
Hattu stāvs[nepieciešama atsauce] (angļu: Chattian stage) ir paleogēna sistēmas un oligocēna nodalījuma augšējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies hattu laikmetā periodā no 27.3 līdz 23,04 miljoniem gadu (kopumā nepilnus 4,3 miljonus gadu). Hattu stāva nogulumi atrodas virs oligocēna rūpela stāva nogulumiem un zem miocēna akvitānijas stāva nogulumiem.
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Paleogēna periods (65,5 ± 0,3 — 23,03 ± 0,05 Ma) |
Oligocēns (33,9—23,03 Ma) | ||
| Hattu | (27.3—23,04 Ma) | ||
| Rūpela | (33,9—27.3 Ma) | ||
| Eocēns (55,8—33,9 Ma) | |||
| Priabonas | (37,71—33,9 Ma) | ||
| Bārtonas | (41,03—37,71 Ma) | ||
| Lutēcijas | (48,07—41,03 Ma) | ||
| Ipras | (56,0—48,07 Ma) | ||
| Paleocēns (65,5—55,8 Ma) | |||
| Tanetas | (59,24—56,0 Ma) | ||
| Zēlandes | (61,66—59,24 Ma) | ||
| Dānijas | (66,0—61,66 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hattu stāvu 1894. gadā ieviesa austriešu paleontologs Teodors Fukss un nosaukumu deva par godu seno ģermāņu ciltij, hattiem. Sākotnējais stāva tipiskais griezums atradās netālu no vācu pilsētas Kaseles.
Hattu stāva pamatne noteikta pēc Chiloguembelina foraminīferu ģints izmiršanas līmeņa, kas ir arī foraminīferu P21b biozonas pamatne. Oficiālais GSSP hattu stāvam bija ratificēts 2016. gada oktobrī. Hattu stāva augšējā robeža (kas skaitās akvitānijas stāva, miocēna nodalījuma un neogēna sistēmas pamatne) sakrīt ar foraminīferu sugas Paragloborotalia kugleri pirmo parādīšanos, kalcīta nanoplanktona Reticulofenestra bisecta izmiršanas līmeni (kurš veido nanoplanktona biozonas NN1 pamatni) un magnetiskās hronozonas C6Cn.2n pamatni.
Hattu stāvam atbilst tādi reģionālie stāvi un zonas, kā Eiropas sauszemes zīdītāju zonas augšējais avernas stāvs (kas ietver paleogēna zīdītāju zonas no 30. līdz 26., kā arī 25. zonas daļu), Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju augšējā geringijas un apakšējā arikarijas zona, Dienvidamerikas sauszemes zīdītāju deseadas zonas lielākā daļa, Āzijas zīdītāju augšējā sandgolas un visa tabenbulakas zona, Centrālās un Austrumeiropas augšējais kišellas un apakšējais egeras Paratetisa stāvs, Austrālijas augšējais džandžukas un apakšējais longfordas reģionālais stāvs, Jaunzēlandes otajas, vaitakas un dantrunas stāvs, kā arī Kalifornijas zemorras stāva daļa un ASV austrumdaļas čikasavajas reģionālais stāvs.
Apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hattu laikmetā pirms apmēram 27,51 miljoniem gadu notika lielākais zināmais vienreizīgais vulkāniskais izvirdums, kad izvirda Lagarita, kas atrodas Sanhuanas kalnos, Kolorado dienvidrietumos, Amerikas Savienotajās Valstīs. Izvirdums sasniedza 9,2 magnitūdas un vulkāniskās aktivitātes skalas 8. līmeni. Atmosfērā tika izmests virs 1930 km³ vulkāniskā tufa, bet kalderas izmēri sasniedza 35x75 km.