Havaju Karaliste
|
Havaju Karaliste (angļu: Kingdom of Hawaii) bija neatkarīga monarhiskā valsts, kas pastāvēja Havaju salās no 1795. gada līdz 1893. gadam. Tā tika dibināta, kad salas apvienoja karalis Kamehameha I, un pastāvēja līdz tika gāzts pēdējais monarhs, karaliene Lilīuokalani.
19. gadsimtā Havaju Karaliste piedzīvoja pieaugošu rietumu (galvenokārt ASV un Eiropas) ietekmi. Tā izpaudās tirdzniecības attīstībā, kristietības izplatībā un rietumu politisko un juridisko sistēmu ieviešanā. Daudzi misionāri, tirgotāji un plantatori ieceļoja Havaju salās, atstājot būtisku iespaidu uz vietējo sabiedrību un valdību.
1840. gadā Havaju Karaliste pieņēma savu pirmo konstitūciju, kas pārvērta absolūto monarhiju par konstitucionālu monarhiju ar ierobežotu karaļa varu un izveidoja likumdevēju sapulci. Tas bija solis uz rietumu politiskās sistēmas pieņemšanu, bet arī nozīmēja lielāku rietumnieku ietekmi pār vietējo valdību. Vēlākajos gados pastiprinājās politiskā spriedze starp vietējiem havajiešiem, kuri vēlējās saglabāt savu suverenitāti, un rietumu iedzīvotājiem, īpaši amerikāņu plantatoriem un tirgotājiem, kuri gribēja lielāku kontroli pār salām.
1893. gadā grupa amerikāņu un eiropiešu plantatoru, tirgotāju un politiķu ar ASV Jūras spēku atbalstu sarīkoja valsts apvērsumu, gāžot karalieni Lilīuokalani. Tika izveidota Havaju pagaidu valdība, kas kontrolēja salas, līdz tās 1898. gadā tika oficiāli anektētas un pievienotas Amerikas Savienotajām Valstīm.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Havaju Karaliste.