Heincs Pīrangs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Heincs Pīrangs
Pilnais vārds Heinrihs Gerhards Pīrangs
Dzimis 1876. gada 10. septembrī
Rīga, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1936. gada 20. februārī
Rīga, Latvijas Republika
Tautība Vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts


Heincs Pīrangs (vācu: Heinz Heinrich Gerhard Pirang, 1876-1936) jeb Heinrihs Gerhards Pīrangs bija latviešu cilmes vācbaltu arhitekts un arhitektūras vēsturnieks. Rīgas Politehniskā institūta, Baltijas Tehniskās augstskolas un Rīgas Herdera institūta mācībspēks, Rīgas arhitektu biedrības priekšnieks (1932).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heinrihs Pīrangs ir dzimis 1876. gada 10. septembrī Rīgā. 1898. gadā viņš pabeidza Rīgas pilsētas Vācu reālskolu (tagad - Rīgas 2. vidusskola). Studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā (1898-1902) un Arhitektūras nodaļā (1902-1907). Iestājās vācbaltiešu studentu korporācijā Fraternitas Baltica.[1] 1908.-1909. gadā Pīrangs papildinājās Berlīnē, pēc atgriešanās Rīgā 1910. gadā sāka strādāt par arhitektūras vēstures docentu Rīgas Politehniskā institūtā. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, kopā ar institūtu 1915. gadā tika evakuēts uz Maskavu. 1917. gadā viņš atgriezās Rīgā un 13. augustā tika ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku no Vācu vēlētāju savienības un nacionālistu demokrātiskās partijas saraksta.[2] Līdztekus tam viņš atsāka akadēmisko darbu 1918. gadā dibinātajā Baltijas Tehniskajā augstskolā.

Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gadā Pīrangs pārcēlās uz Vāciju, 1921. gadā atgriezās Latvijā un no 1923. gada strādāja par mācībspēku Rīgas Herdera institūtā. Šajā laikā viņš uzrakstīja fundamentālu pētījumu par vācbaltiešu arhitektūru trīs sējumos "Baltijas kungu māja" (Das baltische Herrenhaus, 1926-1930).

1930. gadā Pīrangs kļuva par Rīgas pilsētas valdes konsultantu arhitektūras jautājumos, 1932. gadā par Rīgas arhitektu biedrības priekšnieku, 1934. gadā par Rīgas pilsētas izbūves komisijas pastāvīgo konsultantu, 1935. gadā par Rīgas pilsētas jauno būvlikumu komisijas locekli.

Heincs Pīrangs mira Rīgā 1936. gada 20. februārī. Viņa meita bija vācbaltu sabiedriskā darbiniece un ģeneoloģe Karina fon Borbēļa (Karin von Borbély, 1917-2005).[3]

Pazīstamākie Pīranga projektētie nami[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • H.Heringa nams Hamburgas ielā 10, vēlāk K.Haha privātslimnīca
  • Nams Hamburgas ielā 6, Mežaparkā
  • 1909. gadā - nams Mārtiņa ielā 9, tagad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Kurzemes rajona nodaļa
  • 1910. gadā - Nordeķu muižas dzīvojamā ēka ar mansarda jumta izbūvi
  • 1913. gadā - privātklīnika Kapseļu ielā 31, tagad bērnu bāreņu aprūpes centrs "Rīga"
  • 1926. gadā - kūrmājas "Marienbāde" (dib. 1870) tornis ar galeriju Z.Meierovica prospektā 43. Pārējā ēka pārbūvēta pēc Otrā Pasaules kara
  • 1929. gadā - viena no pirmajām Rīgas blokmājām Samarina (tagad Lomonosova) un Žīdu (tagad Ebreju) ielas stūrī, tagad īres nams Lomonosova ielā 2

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus I. Die älteste Zeit bis um 1750. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1926.
  • Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus II. Die Blütezeit um 1800. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1928.
  • Pirang, H. Das Baltische Herrenhaus III. Die neuere Zeit seit 1850. Verlag Jonck&Poliewsky, Riga, 1930.
  • Atkārtots izdevums: Pirang Heinz. Das baltische Herrenhaus 3 T. Verlag Hirschheydt, Hannover-Döhren, 1976-1979.

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu konversācijas vārdnīca XVI. sējums, Rīga, 1937.-1938. 32437-32438

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]