Heinrihs Hāgemeisters

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Heinrich von Hagemeister)
Jump to navigation Jump to search
Heinrihs Hāgemeisters
Heinrich Hagemeister
Heinrihs Hāgemeisters
Personīgā informācija
Dzimis 1784. gada 8. aprīlī
Drusti, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1845. gada 24. maijā (61 gads)
Drusti, Vidzemes guberņa
Tautība vācbaltietis
Vecāki Nikolajs Kristaps fon Hāgemeisters

Helēne, dzim. Bērensa fon Rautenfelde

Brāļi Augusts Hāgemeisters
Dzīvesbiedre Juliāna Beāte fon Maidele

Heinrihs Gerhards Teodors fon Hāgemeisters (vācu: Heinrich Gerhard Theodor von Hagemeister, 1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu. Vidzemes vēstures pētnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1784. gada 8. aprīlī Drustu muižā (Alt Drostenhof) tās īpašnieka Nikolaja Kristapa fon Hāgemeistera (1747-1804) un viņa sievas Helēnes, dzimušas Bērensas fon Rautenfeldes (1753-1804) ģimenē. Viņa jaunākais brālis Augusts Hāgemeisters (1785-1869) vēlāk kļuva par Vidzemes landmaršalu.[1] Mācījās Berlīnē (1795-1796), sāka strādāt Pēterburgā (1798). Pēc vecāku nāves atgriezās dzimtenē, 1805. gadā iecelts par kolēģijas asesoru, bija Valkas apriņķa mērīšanas revīzijas komisijas loceklis (1808-1814), pēc tam draudzes tiesnesis.

Gatavojoties dzimtbūšanas atcelšanai Vidzemē, viņš 1817. gadā ieteica zemniekiem atstāt dzimtsnomā viņiem 1804./1809. gada likumā piešķirtās zemes, ko Vidzemes landtāgs noraidīja. 1819. gadā sastādīja Vidzemes zemnieku likumu grāmatas alfabētisko rādītāju.

1820. gadā viņš kļuva par Cēsu apriņķa tiesnesi, 1824. gadā par galma padomnieku. Izstrādāja projektu par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu, ko 1833. gada Vidzemes landtāgs noraidīja.[2] Aizrāvās ar sava novada vēstures pētīšanu, 1833. gadā latviski publicēja "Ziņas par Drustu draudzes baznīcu, muižām un saimniekiem". Vēlāk sarakstīja grāmatu par Vidzemes muižu vēsturi divos sējumos (1836-1837).

Miris 1845. gada 24. maijā Drustu muižā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Titullapa grāmatai par Vidzemes muižu vēsturi (1836)
  • Vorschläge, allen Livländischen Gutsbesitzern zur Beherzigung empfohlen von Heinrich von Hagemeister. J. C. Schünmann, Dorpat 1817
  • Alphabetisches Sach- und Wort-Register zur Allerhöchst bestätigten neuen Livländischen Bauer-Verordnung. J. C. Schünmann, Dorpat 1821
  • Wanderungen an den Ufern es Rheins im Jahr 1823. Johann Joachim Christian Schünmann, Dorpat 1825 Volltext
  • Siņņas par Drustu draudses basnizu, muischam un semneekeem, 1833
  • Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Teil 1—2, Eduard Frantzen's Buchhandlung, Riga 1836—1837 Volltext
    • C. J. H. von Tiesenhausen: Erste Fortsetzung von des Herrn Hofraths von Hagemeister Materialien zur Gütergeschichte Livlands. Nicolai Kymmel, Riga 1843 Volltext
    • F. von Buxhövden: Zweite Fortsetzung von des Herrn Hofraths von Hagemeister Materialien zur Gütergeschichte Livlands, enthaltend Beiträge zu einer älteren Geschichte der Oeseschen Landgüter und ihren Besitzer. Nicolai Kymmel's Buchhandlung, Riga 1851 Volltext

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Wilhelm Lenz: Deutschbaltisches Biographisches Lexikon 1710—1960. Verlag Harro von Hirschheydt, Wedemark 1998, S. 283
  • Johann Friedrich von Recke und Karl Eduard Napiersky: Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrtenlexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Steffenhagen und Sohn, Mitau 1829, Band 2, S. 160—162.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Otto Magnus von Stackelberg (Bearb.): Genealogisches Handbuch der estländischen Ritterschaft. Görlitz 1930, Bd. 3, S. 110
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. VI sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 11371.—11372. sleja.