Heinrihs III

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Heinrihs III Salietis)
Heinrihs III
Henricus III, Heinrich III.
Vācijas karalis (Romiešu karalis)
1028. gada 14. aprīlis — 1056. gada 5. oktobris
Kronēšana 1028. gada 14. aprīlī, Āhene
Priekštecis Konrāds II
Pēctecis Heinrihs IV
Itālijas karalis
1039. gada 4. jūnijs — 1056. gada 5. oktobris
Priekštecis Konrāds II
Pēctecis Heinrihs IV
Burgundijas karalis
1039. gada 4. jūnijs — 1056. gada 5. oktobris
Priekštecis Konrāds II
Pēctecis Heinrihs IV
Svētās Romas impērijas imperators
1046. gada 25. decembris — 1056. gada 5. oktobris
Priekštecis Konrāds II
Pēctecis Heinrihs IV
Kronēšana 1046. gada 25. decembrī, Roma
Dzimis 1016. gada 28. oktobrī
Miris 1056. gada 5. oktobrī (39 gadu vecumā)
Bodfelde, Harcs
(pie Elbigenrodes, Saksija-Anhalte, Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Špeijeras katedrāle, Špeijera, Reinzeme-Pfalca, Karogs: Vācija Vācija
Dzīvesbiedre
Bērni
Dinastija Saliešu dinastija
Tēvs Konrāds II
Māte Švābijas Gizela
Reliģija Romas katoļu
Paraksts

Heinrihs III (latīņu: Henricus III, vācu: Heinrich III. saukts arī Melnais un Dievbijīgais; dzimis 1016. gada 28. oktobrī, miris 1056. gada 5. oktobrī) bija Saliešu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1046. gada līdz nāvei 1056. gadā. Vēsturiski viens no ietekmīgākajiem Svētās Romas impērijas imperatoriem.

Imperatora Konrāda II vecākais dēls, tāpēc jau 1028. gadā, kad tēvs tika kronēts par imperatoru, Heinrihs vienlaicīgi Āhenē tika kronēts par Vācijas karali, lai nodrošinātu dinastijas pastāvēšanu. 1046. gadā Romā pāvests Klements II kronēja Heinrihu par imperatoru.

Heinriha III balsts bija bruņniecība. Viens no Heinriha III tuvākajiem līdzgaitniekiem bija Ķelnes arhibīskaps Anno II. Atbalstīja Klīnī reformu baznīcā. 1046./47. gadā devās uz Itāliju, kur atcēla no amata trīs konkurējošus pāvestus un iecēla sev tīkamu kandidātu no Vācijas. Pēc vairākiem karagājieniem Heinriham III izdevās panākt Polijas un Ungārijas Karalistes nonākšanu impērijas atkarībā, kā arī apspiest Lotringas hercoga regulāros dumpjus. Nodarbojās ar laicīgo lēņu pārdošanu par naudu, šādi noskaņojot pret sevi daļu feodāļu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]