Heka makaks
| Heka makaks Macaca hecki (Matschie, 1901) | |
|---|---|
.jpg) Heka makaks | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Cilts | Paviānu cilts (Papionini) |
| Ģints | Makaki (Macaca) |
| Suga | Heka makaks (Macaca hecki) |
| Izplatība | |
 | |
 Heka makaks Vikikrātuvē | |
Heka makaks (latīņu: Macaca hecki) ir primātu kārtas Mērkaķu dzimtas pērtiķu suga, viena no makaku ģints sugām. Iepriekš uzskatīta par Macaca tonkeana pasugu, bet 2001. gadā tā tika klasificēta kā atsevišķa suga.[1] Dzīvo Sulavesi salā Indonēzijā.[2]
Sugas pārstāvji izceļas ar salīdzinoši spēcīgu uzbūvi un garām ekstremitātēm. Muguras pusē kažoks ir melns, krūtis un vēders ir brūngani, ekstremitātes ir pelēcīgi brūnas. Mērkaķa aste ir īsa. Veido hibrīdus ar M. tonkeana un, iespējams, M. nigrescens.[3]
Heka makaki dzīvo 10 līdz 15 īpatņu grupās 100 hektāru platībā. Tēviņi pamet grupu, kurā viņi ir dzimuši, kad tie kļūst seksuāli nobrieduši, un pievienojas citām grupām, lai izvairītos no tuvradniecības. Lai gan Heka makaki spēj kāpt kokos, lielāko daļu sava laika pavada uz zemes, meklējot ziedus, sakņu bumbuļus, asnus, kukaiņus, mīkstmiešus un dažreiz mazus mugurkaulniekus, ko ēst.[2]
Starptautiskā dabas aizsardzības savienība šai sugai ir piešķīrusi aizsardzības statusu "Neaizsargāts", galvenais sugas apdraudējums ir tās dabiskās dzīvotnes samazināšanās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ , ISBN 0-801-88221-4
- ↑ 2,0 2,1 Jatna Suprianta. Field Guide to the Primates of Indonesia. (angļu). Switzerland : Springer Nature, 2022. gada 25. janvāris. 86–87. lpp. ISBN 978-3-030-83205-6.
- ↑ «Heck’s macaque fact file». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-14. Skatīts: 2015-07-09.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Thomas Geissmann: Vergleichende Primatologie. Springer-Verlag, Berlin u. a. 2003, ISBN 3-540-43645-6. (vāciski)