Helmetas pils

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Helmes pilsdrupas)
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 58°01′01″N 25°52′46″E / 58.01694°N 25.87944°E / 58.01694; 25.87944

Helmetas pilsdrupas (V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā).

Helmetas pils (igauņu: Helme linnus, vācu: Ordensburg Helmet, Schloss Helmet) bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Līdz mūsdienām saglabājušās ovālas formas pilsdrupas 120×60 m platībā Helmes ciemā pie Tervas Valgas apriņķī Igaunijā, kas atrodas pie Valgas-Pērnavas šosejas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka Helmetas pils vietā pirms Livonijas krusta kariem atradies sakaliešu pilskalns. Pēc tam, kad 1329. gadā Helmei uzbruka lietuviešu karaspēks, tajā uzcēla ar diviem aizsarggrāvjiem aizsargātu ordeņa mūra pili. Helmetas pilī uzturējušies Livonijas ordeņa mestri, par ko liecina kāds mestra Konrāda fon Fītinghofa 1412. gada 24. jūnijā parakstīts dokuments. 1471. gadā ordeņbrāļi Helmetas pilī apcietināja mestru Volthūsu no Herzes un ieslodzīja Cēsu pilī, kur viņš mira.

1501. gada novembrī Krievijas—Livonijas kara laikā pie Helmetas pils notika liela kauja starp Livonijas ordeņa un Maskavijas karaspēkiem. Pēc tam, kad Livonijas kara laikā krievi ieņēma Pērnavas cietoksni, 1575. gadā Helmetas, Ērģemes, Rūjienas pilis padevās Livonijas ķēniņam Magnusam. Pēc kara beigām Helmeta nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts Pērnavas vaivadijas, vēlāk Zviedru Vidzemes sastāvā.

Otrā Ziemeļu kara laikā zviedru pulkvedis Glāzenaps (Glasenapp) lika 1658. gada 25. maijā pils mūrus uzspridzināt. Pēc tam pils vairs netika atjaunota.

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]