Hendriks Kazimirs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hendriks Kazimirs
Hendrik Casimir
Hendriks Kazimirs
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 15. jūlijā
Hāga, Nīderlande
Miris 2000. gada 4. maijā (90 gadu vecumā)
Hēze, Nīderlande
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Zinātniskais grāds zinātņu doktors
Darba vietas Leidenes Universitāte
Philips Natuurkundig Laboratorium
Alma mater Leidenes Universitāte
Zinātniskie vadītāji Pauls Ērenfests
Sasniegumi, atklājumi Kazimira efekts
Casimir invariant
Casimir pressure
Casimir element
Apbalvojumi Wilhelm Exner Medal (1985)[1]
Matteucci Medal (1985)

Hendriks Kazimirs (Hendrik Brugt Gerhard Casimir) (1909. gada 15. jūlijā - 2000. gada 4. maijā) bija nīderlandiešu fiziķis, vislabāk zināms ar savu pētījumu par supravadītāju divu šķidrumu modeli (kopā ar K.J. Gorteru[2]) 1934. gadā un Kazimira efektu (kopā ar D. Polderu) 1948. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis teorētisko fiziku Leidenes Universitātē[3], 1931. gadā iegūstot fizikas doktora grādu.[4] Savā doktora disertācijā aplūkojis cietu rotējošu ķermeņu kvantu mehāniku un molekulu rotācijas grupu teoriju.[5] Šajā laikā viņš arī kādu laiku Kopenhāgenā pavadīja pie Nīlsa Bora. Pēc doktora grāda iegūšanas strādāja par Volfganga Pauli asistentu Cīrihes ETH. 1938. gadā kļuva par Leidenes Universitātes fizikas profesoru. Tajā laikā viņš aktīvi pētīja gan siltumvadītspēju, gan elektrovadītspēju, kā arī deva ieguldījumu ļoti zemu (milikelvina) temperatūru sasniegšanā.

1942. gadā, Otrā Pasaules kara laikā H. Kazimirs pārcēlās uz NatLab (Philips Natuurkundig Laboratorium, Philips Physics LaboratoryEindhovenā, Nīderlandē.[6] Viņš joprojām turpināja aktīvi darboties zinātnē un 1945. gadā uzrakstīja slaveno rakstu par Onsagera mikroskopiskās atgriezeniskās saites principu. 1946. gadā kļuva par Philips NatLab līdzdirektoru un 1956. gadā par uzņēmuma direktoru padomes locekli.[7] Savu darbību Philips NatLab Kazimirs beidza 1972. gadā.

Kaut arī lielāko daļu savas profesionālās dzīves viņš pavadīja rūpniecībā, Hendriks Kazimirs bija viens no lielākajiem holandiešu teorētiskajiem fiziķiem. Laika periodā no 1931. līdz 1950. viņš devis lielu ieguldījumu zinātnē. Viņš palīdzēja dibināt Eiropas Fizikas biedrību un no 1972. līdz 1975. gadam bija tās prezidents. 1979. gadā viņš bija viens no galvenajiem runātājiem CERN 25. gadadienas svinībās. 1946. gadā viņš kļuva par Nīderlandes Karaliskās mākslas un zinātņu akadēmijas locekli.[8]

Strādājot Philips NatLab, Kazimirs 1948. gadā sadarbojās ar Diku Polderu, prognozējot kvantu mehānisko piesaisti starp divām plāksnēm, kas tagad pazīstama kā Kazimira efekts.

Ieguvis sešus goda doktora grādus universitātēs ārpus Nīderlandes. Saņēmis vairākus apbalvojumus. Bija Nacionālās inženierzinātņu akadēmijas ārštata palīgs.

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • H. B. G. Casimir. Magnetism and Very Low Temperatures. Cambridge, UK : Cambridge University Press, 1940.
  • H. B. G. Casimir, Haphazard Reality: half a century of science (Harper & Row, New York, 1983); Casimir's autobiography in English. ISBN 0-06-015028-9
  • H. B. G. Casimir, Het toeval van de werkelijkheid: Een halve eeuw natuurkunde (Meulenhof, Amsterdam, 1992); Casimir's autobiography in Dutch. ISBN 90-290-9709-4
  • prola.aps.org; H. B. G. Casimir, and D. Polder, The Influence of Retardation on the London-van der Waals Forces, Physical Review, Vol. 73, Issue 4, pp. 360–372 (1948).
  • dwc.knaw.nl; H. B. G. Casimir, On the attraction between two perfectly conducting plates, Proceedings of the Royal Netherlands Academy of Arts and Sciences, Vol. 51, pp. 793–795 (1948).
  • extra.research.philips.com; H. B. G. Casimir, and J. Ubbink, "The Skin Effect", "Philips Technical Review", Vol. 28, pp; 300-315 (1967)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Editor, ÖGV. (2015). Wilhelm Exner Medal. Austrian Trade Association. ÖGV. Austria.
  2. R. de Bruyn Ouboter, C.J. Gorter's Life & Science, University of Leiden, Instituut-Lorentz for Theoretical Physics (LeidenPhysics).
  3. H. B. G. Casimir, Het toeval van de werkelijkheid: Een halve eeuw natuurkunde (Meulenhof, Amsterdam, 1983), pp. 34, 37, 74. ISBN 90-290-9709-4.
  4. loc. cit., pp. 80, 152, 374.
  5. Hendrik Casimir. «Rotation of a rigid body in quantum mechanics», 1931.
  6. loc. cit., pp. 238, 276.
  7. loc. cit., p. 279.
  8. «Hendrik Brugt Gerhard Casimir (1909 - 2000)». Royal Netherlands Academy of Arts and Sciences. Skatīts: 2015. gada 26. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]