Henrietas sala

Henrietas sala
	Henrietas salas krasts
	Henrietas sala Henrietas sala
Ģeogrāfija
Koordinātas	77°06′N 155°30′E / 77.100°N 155.500°EKoordinātas: 77°06′N 155°30′E / 77.100°N 155.500°E
Arhipelāgs	Delonga salas
Platība	12 km²
Garums	5,4 km
Platums	4,4 km
Augstākais kalns	312 m
Administrācija
	Krievija
Federācijas subjekts	Sahas republika
	Henrietas sala Vikikrātuvē

Henrietas sala (krievu: остров Генриетты, jakutu: Хенриетта арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā. Vistālāk ziemeļos izvietotā Jaunsibīrijas salu arhipelāga un Austrumsibīrijas jūras sala. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu 1881. gada maijā, dreifējot ar ledū iesalušo kuģi Jeannette, atklāja amerikāņa Džordža Delonga ekspedīcija. Kuģa inženieris Džordžs Melvils ar suņu pajūgiem apmeklēja salu, izkāpa tās krastā, pacēla ASV karogu un pasludināja salu par ASV īpašumu.^[2] Sala nosaukta par godu ekspedīcijas sponsora, avīzes New York Herald izdevēja Džeimsa Benneta mātei Henrietai (Henrietta Island).

1937. gadā salas ziemeļos tika izveidota Ostrovgenrieti polārstacija, kas darbojās līdz 1940. gadam un vēlāk no 1954. līdz 1956. gadam.^[3]

1951. gada aprīlī no vairāk kā 700 km attālās Četirjohstolbovojas polārstacijas Kolimas līcī hidroloģisko mērījumu laikā uz ledus gabala jūrā tika aiznesti trīs polārstacijas darbinieki ar suņu pajūgu. Pēc divu mēnešu ilga dreifa ledus gabals sasniedza Henrietas salu, kur šie cilvēki patvērās bijušās polārstacijas telpās, kur bija atstāts kurināmais un pārtika. Divas reizes salu pārlidoja lidmašīnas, nometot kravu, kas diemžēl nenonāca izdzīvojušo rīcībā. 1952. gada aprīlī izdzīvojušie pameta salu un pa ledu devās kontinenta virzienā. Ceļā izcēlās vētra un ledus gabalu, uz kā viņi tobrīd atradās, atkal aiznesa jūrā. 23. jūlijā viņus pamanīja un izglāba zvejas kuģis.

Henrietas sala vairākkārt ir bijusi ceļā dereifējošajām polārstacijām Severnij Poļus. 1957. gadā SP-6 dreifēja tikai 40 km attālumā no salas, bet 1966. gada janvārī pret salu atdūrās ledus gabals ar SP-14. Stacijas personālu polārās nakts laikā nācās evakuēt ar helikopteriem, veicot 12 reisus. 1970. gada janvārī netālu no salas uzdūrās sēklim un izira ledus gabals ar SP-19 un tikai martā staciju izdevās no ledus lauka atlūzas ar helikopteri pārvietot uz noturīgu ledus lauku.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Delonga salu ziemeļaustrumos, Austrumsibīrijas jūrā. Tuvākā cietzeme ir 47 km attālā Žanetes sala dienvidaustrumos. Sala veidota galvenokārt no bazalta ar kaļķakmens piejaukumu. Reljefs kalnains, salas dienvidaustrumu daļu aizņem ledājs ar salas augstāko punktu 312 m vjl. Krasti stāvi, kraujas 40-50 m augstas. Dominē arktiskais tuksnesis. Klinšainajos krastos putnu tirgi (kairas, alki, kaijas, lielās polārkaijas).