Hercoga Jēkaba laukums
| Hercoga Jēkaba laukums | |
|---|---|
.jpg) Lielā iela pie Hercoga Jēkaba laukuma (2014) | |
| Ielas novietojums Jelgavā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Jelgava |
| Atklāta | 16. gadsimtā |
| Vēsturiskie nosaukumi |
Tirgus laukums (18. gs.—1935—1937) Centrālais laukums (~1944—2001) |
| Celtnes | Jelgavas rātsnams, Kurzemes muzeja nams, Kurzemes viesnīca, Lauvas aptieka |
Hercoga Jēkaba laukums ir Jelgavas galvenais laukums starp Lielo, Uzvaras un Krišjāņa Barona ielu.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
16. gadsimta beigās Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Ketlers zemniekiem un pilsētniekiem piešķīra četrstūrainu laukumu tirgus vajadzībām. Reizi nedēļā uz turieni sabrauca apkārtnes tirgotāji, kas uzcēla tirgus būdas vai tirgojās no saviem pajūgiem. 17. gadsimtā pēc Driksu un Svēti savienojošā Jēkaba kanāla izrakšanas un dzirnavu dīķa izveides tirgus laukumā, lietus laikā laukums bieži kļuva neizbrienams, tāpēc 17. gadsimta beigās tas bija pirmais laukums Jelgavā, kuram ieklāja bruģi.[1]
Ar nosaukumu Tirgus laukums (vācu: Markt) tas atrodams jau senākajās Jelgavas kartēs. Tirgus laukumu norobežoja Akcīzes iela (Akzisestraße), Sudmalu iela (Mühlenstraße), Rātūža (vēlāk Domes) iela (Rathausstraße) un Kolonādu (Kolonnu) iela (Kolonadenstraße, Kolonnenstraße), kas visas mūsdienās izzudušas. Pēc Ulmaņa apvērsuma starp 1935. gadu un 1937. gadu to pārdēvēja par Hercoga Jēkaba laukumu.
Pēc vēsturiskās apbūves izpostīšanas 1944. gada kaujā par Jelgavu, apkārt esošās ēkas nojauca, laukumu paplašināja un pārsauca par Centrālo laukumu, no 1974. līdz 1990. gadam laukuma vidū atradās Vladimira Ļeņina piemineklis (tēlnieks O. Kalējs, arhitekts E. Bāliņš). 2001. gadā laukumam atjaunoja Hercoga Jēkaba nosaukumu.[2]
Mūsdienu Hercoga Jēkaba laukums atrodas tālāk no Driksas nekā vēsturiskais Tirgus laukums. Uzvaras (agrāk Ezera) un Krišjāņa Barona (agrāk Rakstvežu) ielas krustojumā iepretim Jelgavas Kultūras namam esošajā zālienā atradās Kurzemes viesnīcas (arī Cēra viesnīcas) ēka, kas vēlāk kļuva par Latviešu Savstarpējās Apdrošināšanas biedrības namu. Pa labi no krustojuma atradās Pilsētas krājkase un Policijas pārvaldes ēka, bet tieši aiz krustojuma stūra — agrākais Kurzemes hercoga galma maršala Heinriha fon Ofenberga īpašums. Vēsturiskā Tirgus laukuma labajā malā atradās Jelgavas rātsnams, kura vietā tagad atrodas piecstāvu dzīvojamo māja vai tās pagalms.[3]
Aptuvenā Uzvaras iela sākuma posma daļa Valtera gleznā "Tirgus Jelgavā" (1897)
Jelgavas tirgus ēkas ("krāmu būdas", 1918)
Rātūža (Rātsnama) iela Jelgavā
Jelgavas tirgus placis (tagadējais Hercoga Jēkaba laukums)
Jelgavas policijas nams Sudmalu ielā pie tirgus laukuma (1915)
Jelgavas policijas nams (pirms 1914. gada)
Jelgavas tirgus laukums ar Sudmalu ielas namiem
Jelgavas rātsnams pie Tirgus laukuma
Sudmalu (Dzirnavu) ielas baseins pie Jelgavas tirgus laukuma (pirms 1914. gada)
Jelgavas Rātsnams un Sv. Trīsvienības baznīcas tornis no Tirgus laukuma (ap 1917. gadu)
Skats uz Jelgavas Tirgus laukumu un tagadējās Uzvaras ielas sākumu (1918)
Akcīzes iela pirms Pirmā pasaules kara
Vācijas ķeizara Vilhelma II sagaidīšana Jelgavas Tirgus laukumā 1916. gada 30. maijā
_1918.jpg)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Signe Lūsiņa. «Pa gabaliņam Jelgavu lieku». Zemgales Ziņas, 2021. gada 21. janvāris. Skatīts: 2026. gada 23. janvārī.
- ↑ Jelgavas ielas
- ↑ Signe Lūsiņa. «TOLAIK UN TAGAD. Tirgus laukums un Hercoga Jēkaba laukums». Zemgales Ziņas, 2010. gada 13. marts. Skatīts: 2026. gada 23. janvārī.
Koordinātas: 56°39′10″N 23°43′28″E / 56.65278°N 23.72444°E
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Edgars Umbraško. Tirgus laukuma apbūve Aleksandra Strekāvina atmiņās un zīmējumos. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs
| ||||||||||