Hermanis Asars

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hermanis Asars
Hermanis Asars
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 7. martā
Kauguru pagasts, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gadā
GULAG nometne, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Dzīves vieta Rīga, Petrograda, Irkutska
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās žurnālists
Valoda latviešu valoda
Žanri literatūrkritika

Hermanis Asars (1882—1942) bija latviešu žurnālists un revolucionārs. Alkoholisma apkarošanas kustības aktīvists.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1882. gada 7. martā Kauguru pagastā rentnieka ģimenē. Jāņa Asara brālis. Mācījās Kauguru pagastskolā, E. Heines privātskolā Valmierā. Studēja Tērbatas Universitātē farmāciju, bija aptiekāra māceklis Valmierā (1897-1900), aptiekāra palīgs Rīgā (1900-1905). Līdztekus darbojās atturības biedrībā "Auseklis", strādāja laikrakstos "Dienas Lapa" (1902-1903) un "Pēterburgas Avīzes" (1905).Publicēja demokrātiskas ievirzes rakstus par izglītības, literatūras u. c. jautājumiem, teātra recenzijas. 1905. gada revolūcijas laikā aktīvi piedalījās sabiedriski politiskajos notikumos, par piedalīšanos revolucionārajā kustībā arestēts. Pēc atbrīvošanas vadīja žurnālu "Stari" (1908) un piedalījās Latviešu skatuves biedrības un Jaunā Rīgas teātra dibināšanā, bija laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" redakcijas loceklis (1909-1914).

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma strādāja laikrakstā "Jaunais Vārds" un žurnālā "Domas" (1914-1915). Par Krievijas armijas un valdības kritiku Petrogradas Latviešu bēgļu kongresā 1915. gada oktobrī viņu apcietināja un izsūtīja uz Irkutskas guberņas Ņižņeudinskas pilsētu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas H. Asaru ievēlēja par Irkutskas guberņas zemstes valdes priekšsēdētāja vietnieku. Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā viņu kā Irkutskas latviešu pārstāvi ievēlēja Sibīrijas valsts domē. 1919. gadā viņš Irkutskā organizēja Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu latviešu nacionālo centru un Vidussibīrijas latviešu koloniju pārstāvju kongresu, kas ievēlēja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālo padomi. Bija biļetena "Brīvā Latvija" redaktors. 1920. gadā kopā ar Imantas pulku atgriezies Rīgā, strādāja laikrakstā "Latvijas Sargs" (1920-1922), bija laikraksta "Latvis" galvenā redaktora palīgs (1921-1928), Rīgas pilsētas domnieks (1923).

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 31. martā viņu apcietināja un deportēja uz PSRS. Miris 1942. gadā Gulaga nometnē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • L. Andrejeva "Karalis bads" tulkojums (1908)
  • G.Hauptmaņa "Pirms saules lēkta" tulkojums (teātrī 1908, grāmatā 1909)
  • "Par gaišāku un labāku nākotni" (1939)
  • "Kas mums darāms?" (1939)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]