Hermanis Kreicers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hermanis Kreicers
Hermanis Kreicers
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 22. novembrī
Ērgļu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 17. jūnijā (82 gadi)
Čikāga, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis

Mārtiņš Hermanis Kreicers (1895-1978) bija latviešu pedagogs un rakstnieks, Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšnieks un Rīgas Izglītības valdes Skolu inspekcijas daļas vadītājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 22. novembrī Ērgļu pagasta "Vanagos" (tagad Jumurdas pagastā).[1][2] Beidza Ilūkstes skolotāju semināru. Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas impērijas armijas virsnieks (1914-1918). Piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919-1920). Pēc kara strādāja par skolotāju Ērgļu pagasta skolā (1920-1921) un Pētersalas pamatskolā (1921-1929), bija Pētersalas pamatskolas pārzinis (1929-1940).[3]

Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Dibināja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolu 1950. gadā un bija skolas pirmais pārzinis. Nodarbojās ar rakstniecību. Miris 1978. gadā Čikāgā.[4][5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ievads latviešu rakstniecībā. Augsburga: A. Baumanis, 1946. - 82 lpp.
  • Dzīves mācība latvju jaunatnei. 1946
  • Manu tēvu valoda: lasāmgrāmata. 1949
  • Ceļi un gājēji: atmiņu stāsti. A. Kalnāja apgāds, 1960 - 431 lpp.
  • Ziemeļnieki: Latvijas brīvības cīņu 50 gadu atcerei. Čikāga: Ziemeļlatvijas Brīvības cīņu atceres Rīcības Komitejas izdevums, 1960
  • Logi: atceres, apceres, vērojumi. Tilta apgads, 1967 - 443 lpp.
  • Hermanis Kreicers, ‎Irma Cēbere. Atspīdumi: atmiņas, vērojumi, pārdomas. 1969
  • Mana tēvu valoda: lasāmgrāmata 7. un 8. klasei. 1974 (kopā ar ‎Albertu Raidoni)
  • Ievads latviešu rakstniecībā. 1974
  • Nu ardievu, Vidzemīte: Kara stāsti: 1914-1920. Minneapole: Tilta apgāds, 1969 (atkārtots izdevums Strēlnieks, 1992 - 148 lpp.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Londonas Avīze. - 1975. - 12.decembris
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. nekropole.info
  4. Latvija Amerikā. - 1978. - 15.jūlijs
  5. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 293. lpp. ISBN 9789934827051.