Dzimis 1862. gadā Novaja Derevņā pie Pēterburgas galma teātra kapelmeistara Ernesta Pflauma un viņa sievas Johannas, dzimušas Maršalas-Kaļinovskas, ģimenē. 1873. gadā viņš kopā ar māti pārcēlās uz Rīgu, mācījās Fromma elementārskolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā. No 1883. līdz 1886. gadam studēja astronomiju Tērbatas Universitātes, uzņemts studentu korporācijā Fraternitas Rigensis.
1889. gadā Pflaums sāka strādāt par dabaszinātņu skolotāju Rīgas pilsētas ģimnāzijā, paaugstināts par fizikas virsskolotāju 1896. gadā. Vienlaikus viņš mācīja arī dažādās privātskolās. 1887. gadā viņš kļuva par Rīgas Dabaszinātnieku biedrības locekli, 1906. gadā par Rīgas Politehniskā institūta adjunktprofesoru un fizikas laboratorijas vadītāju. 1909. gadā viņš ieguva doktora grādu Rostokas Universitātē ar disertāciju "Eksperimenti ar elektrisko svilpi". 1911. gadā publicēja vēstures apcerējumu par komētas aprakstu 17. gadsimtā Rīgā.
Miris no sirdslēkmes 1912. gadā 50 gadu vecumā Saulskalnā netālu no Siguldas.[1]
- Ueber einen Crookes’schen Apparat. In: Annalen der Physik und Chemie. Neue Folge, Band 57, Nr. 3, 1896, Seiten 443—446.
- Eigenthümliche Wolke. In: Meteorologische Zeitschrift. Band 14, 1897, Seite 392.
- Ein Versuch mit der Leydener Flasche. In: Zeitschrift für den Physikalischen und Chemischen Unterricht. Band 10, 1897, Seite 148.
- Die Funkentelegraphie in der Schule. In: Zeitschrift für den Physikalischen und Chemischen Unterricht. Band 11, 1898, Seite 234.
- Elektrodenlose Vakuumröhrchen. In: Zeitschrift für den Physikalischen und Chemischen Unterricht. Band 12, 1899, Seite 286.
- Über ein Vakuumelektroskop. In: Beiblätter zu den Annalen der Physik. Band 24, 1900, Seiten 290—293.
- Ein thermoakustischer Apparat. In: Zeitschrift für den Physikalischen und Chemischen Unterricht. Band 20, 1907, Seiten 26—28.
- Bemerkungen zu einer Rigaer Kometenbeschreibung aus dem 17. Jahrhundert. In: Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands. 1911, Seiten 69—79.