Hermanis fon Keizerlings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hermanis fon Keizerlings
Hermann Alexander Graf von Keyserling
Hermanis fon Keizerlings
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 20. jūlijā
Kennu (vācu: Könno, igauņu: Kõnnu), Vidzemes guberņa
Miris 1946. gada 26. aprīlī (65 gadi)
Insbruka, Austrija
Dzīves vieta Raikīla Igaunijas guberņa,
Darmštate Vācija
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne filozofija
Alma mater Vīnes universitāte,
studijas arī Tērbatas, Ženēvas, Heidelbergas universitātēs
Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings.

Hermanis fon Keizerlings (vācu: Hermann Alexander Graf Keyserling; 1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no senas Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas. Viņa vectēvs Aleksandrs fon Keizerlings (1815-1891) precību ceļā ieguva Raikilas muižu tagadējā Raplas apriņķī Igaunijā. Hermanis Keizerlings ir dzimis grāfa Leo fon Keizerlinga (1849-1995) un Johannas Sofijas Konstances, dzimušas Pilāras fon Pilhavas (1856-1925) ģimenē. Dzimšanas vieta bija Kennu muiža tagadējā Pērnavas apriņķī, pēc citiem datiem Ķoņu muiža tagadējā Naukšēnu novadā, kas abas tolaik piederēja pie Vidzemes guberņas. 1895. gadā nomira viņa tēvs, kas ilgstoši bija cietis no depresijas.

Vectēva ietekmē 1897. gadā viņš sāka studēt ģeoloģiju Ženēvas universitātē, bet jau 1897. gadā atgriezās dzimtenē un turpināja studijas Tērbatas universitātē, kur 1899. gadā tika smagi ievainots duelī. Hermaņa māte 1890. gadā apprecējās ar mājskolotāju, tādēļ viņš uz ilgu laiku sarāva attiecības ar viņu. Pēc izveseļošanās viņš turpināja studijas Heidelbergas un Vīnes universitātēs, kuru beidza 1902. gadā.

Sava drauga angļu rakstnieka un ģermanofīla Hjūstona Čemberlena (Houston Stewart Chamberlain) ietekmē Keizerlings aizrāvās ar viņa idejām un pievērsās filozofijas studijām. 1903.—1906. gadā viņš dzīvoja Parīzē, kur nopublicēja savu pirmo filozofisko grāmatu "Das Gefüge der Welt" par pasaules uzbūvi. 1907. gadā nolasīja lekciju ciklu Hamburgas universitātē, kuru apkopojums vēlāk tika izdots grāmatā "Prolegomena zur Naturphilosophie". Pēc īsākas uzturēšanās Berlīnē viņš 1908. gadā atgriezās savā dzimtsmuižā Raikilā, kuras ienākumi ļāva viņam ceļot un rakstīt grāmatas. 1911.—1912. gadu viņš pavadīja ceļojumā apkārt pasaulei, kura laikā tapa slavenākā Keizerlinga grāmata "Das Reisetagebuch eines Philosophen" (Filozofa ceļojuma dienasgrāmata). Pēc Krievijas impērijas sabrukuma 1917. gadā viņš atstāja Raikīlas muižu un pārcēlās uz dzīvot uz Vāciju, kur pēc Pirmā Pasaules kara beigām 1919. gadā beidzot tika izdota viņa ceļojuma dienasgrāmata. Igaunijas Republikas agrārās reformas laikā 1919. gadā lielāka daļa no viņa muižas īpašumiem tika nacionalizēti un viņš palika bez stabiliem ienākumiem.

Raikīlas muižas kungu māja (2007).

1919. gadā viņš apprecējās ar grāfieni Mariju Gēdelu fon Bismarku-Šēnhauzeni (Maria Goedela von Bismarck-Schönhausen, 1896−1981), kas bija bijušā kanclera Oto fon Bismarka mazmeita. 1920. gadā viņš pārcēlās dzīvot uz Darmštati, kur ar Hesenes lielhercoga Ernsta Ludviga palīdzību nodibināja "Gudrības skolu" un "Brīvās filozofijas biedrību". Šajā laikā viņam piedzima dēli Manfrēds (1920—2008) un Arnolds (1922—2005).

Veimāras republikas laikā viņa vadītā "Gudrības skola" kļuva par vienu no Vācijas garīgajiem centriem, kas rīkoja regulāras filozofiskas konferences, kuru materiāli tika izdoti līdz 1927. gadam. Viena no galvenajām tēmām bija Eiropas garīgās telpas vienotība. 1928. gadā tika publicēta Keizerlinga grāmata "Das Spektrum Europas" (Eiropas spektrs) par dažādu Eiropas tautu nacionālajiem raksturiem, kurā viena nodaļa bija veltīta Baltijas zemēm. Vēlāk vairākas grāmatas tika sarakstītas un publicētas angliski un franciski. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā Keizerlingam tika ierobežota publiskas uzstāšanās brīvība un viņš lielāko daļu laika veltīja grāmatu rakstīšanai.

Otrā Pasaules kara laikā viņš pārcēlās uz dzīvi Tirolē, kur Insbrukā pēc kara beigām plānoja atjaunot savu "Gudrības skolu". Kā pēdējo grāmatu īsi pirms nāves 1946. gadā viņš pabeidza atskatu uz savu dzīvi un sabiedriski politiskajiem uzskatiem "Das Buch vom Ursprung" (Grāmata par izcelsmi"), kas tika izdota pēc viņa nāves 1947. gadā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dyserinck, Hugo: Graf Hermann Keyserling und Frankreich, Ein Kapitel deutsch-französischer Geistesbeziehungen im 20. Jahrhundert; Bouvier, Bonn 1970; ISBN 3-416-00667-4
  • Gahlings, Ute: Hermann Graf Keyserling, ein Lebensbild; Justus-von-Liebig-Verlag, Darmstadt 1996; ISBN 3-87390-116-1
  • Keyserling-Archiv Innsbruck-Mühlau (Hrsg.): Graf Hermann Keyserling, ein Gedächtnisbuch; Rohrer, Innsbruck 1948
  • Kaminsky, Amy: ' Victoria Ocampo and the Keyserling Effect' in Argentina, stories for a nation. Minneapolis: University of Minnesota Press, 2008 p. 70-98.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]