Hermanis fon Keizerlings

Hermanis fon Keizerlings Hermann Alexander Graf von Keyserling Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 20. jūlijā Kennu (vācu: Könno, igauņu: Kõnnu), Vidzemes guberņa Miris 1946. gada 26. aprīlī (65 gadi) Insbruka, Austrija Dzīves vieta Raikīla Igaunijas guberņa, Darmštate Vācija Tautība vācbaltietis

Zinātniskā darbība Zinātne filozofija Alma mater Vīnes Universitāte, studijas arī Tērbatas, Ženēvas, Heidelbergas universitātēs

Marija Keizerlinga, Rabindranats Tagore, Hermanis Keizerlings.

Hermanis fon Keizerlings (vācu: Hermann Alexander Graf Keyserling; 1880. — 1946.) bija vācbaltiešu filosofs un rakstnieks.

Dzīvesgājums

Cēlies no senas Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas. Viņa vectēvs Aleksandrs fon Keizerlings (1815-1891) precību ceļā ieguva Raikilas muižu tagadējā Raplas apriņķī Igaunijā. Hermanis Keizerlings ir dzimis grāfa Leo fon Keizerlinga (1849-1995) un Johannas Sofijas Konstances, dzimušas Pilāras fon Pilhavas (1856-1925) ģimenē. Dzimšanas vieta bija Kennu muiža tagadējā Pērnavas apriņķī, pēc citiem datiem Ķoņu muiža tagadējā Valmiera novadā, kas abas tolaik piederēja pie Vidzemes guberņas. 1895. gadā nomira viņa tēvs, kas ilgstoši bija cietis no depresijas.

Vectēva ietekmē 1897. gadā viņš sāka studēt ģeoloģiju Ženēvas Universitātē, bet jau 1897. gadā atgriezās dzimtenē un turpināja studijas Tērbatas Universitātē, kur 1899. gadā tika smagi ievainots duelī. Hermaņa māte 1890. gadā apprecējās ar mājskolotāju, tādēļ viņš uz ilgu laiku sarāva attiecības ar viņu. Pēc izveseļošanās viņš turpināja studijas Heidelbergas un Vīnes universitātēs, kuru beidza 1902. gadā.

Sava drauga angļu rakstnieka un ģermanofīla Hjūstona Čemberlena (Houston Stewart Chamberlain) ietekmē Keizerlings aizrāvās ar viņa idejām un pievērsās filozofijas studijām. 1903.—1906. gadā viņš dzīvoja Parīzē, kur nopublicēja savu pirmo filozofisko grāmatu "Das Gefüge der Welt" par pasaules uzbūvi. 1907. gadā nolasīja lekciju ciklu Hamburgas Universitātē, kuru apkopojums vēlāk tika izdots grāmatā "Prolegomena zur Naturphilosophie". Pēc īsākas uzturēšanās Berlīnē viņš 1908. gadā atgriezās savā dzimtsmuižā Raikilā, kuras ienākumi ļāva viņam ceļot un rakstīt grāmatas. 1911.—1912. gadu viņš pavadīja ceļojumā apkārt pasaulei, kura laikā tapa slavenākā Keizerlinga grāmata "Das Reisetagebuch eines Philosophen" (Filozofa ceļojuma dienasgrāmata). Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadā viņš atstāja Raikīlas muižu un pārcēlās uz dzīvot uz Vāciju, kur pēc Pirmā pasaules kara beigām 1919. gadā beidzot tika izdota viņa ceļojuma dienasgrāmata. Igaunijas Republikas agrārās reformas laikā 1919. gadā lielāka daļa no viņa muižas īpašumiem tika nacionalizēti un viņš palika bez stabiliem ienākumiem.

Raikīlas muižas kungu māja (2007).

1919. gadā viņš apprecējās ar grāfieni Mariju Gēdelu fon Bismarku-Šēnhauzeni (Maria Goedela von Bismarck-Schönhausen, 1896−1981), kas bija bijušā kanclera Oto fon Bismarka mazmeita. 1920. gadā viņš pārcēlās dzīvot uz Darmštati, kur ar Hesenes lielhercoga Ernsta Ludviga palīdzību nodibināja "Gudrības skolu" un "Brīvās filozofijas biedrību". Šajā laikā viņam piedzima dēli Manfrēds (1920—2008) un Arnolds (1922—2005).

Veimāras Republikas laikā viņa vadītā "Gudrības skola" kļuva par vienu no Vācijas garīgajiem centriem, kas rīkoja regulāras filozofiskas konferences, kuru materiāli tika izdoti līdz 1927. gadam. Viena no galvenajām tēmām bija Eiropas garīgās telpas vienotība. 1928. gadā tika publicēta Keizerlinga grāmata "Das Spektrum Europas" (Eiropas spektrs) par dažādu Eiropas tautu nacionālajiem raksturiem, kurā viena nodaļa bija veltīta Baltijas zemēm. Vēlāk vairākas grāmatas tika sarakstītas un publicētas angliski un franciski. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā Keizerlingam tika ierobežota publiskas uzstāšanās brīvība un viņš lielāko daļu laika veltīja grāmatu rakstīšanai.

Otrā pasaules kara laikā viņš pārcēlās uz dzīvi Tirolē, kur Insbrukā pēc kara beigām plānoja atjaunot savu "Gudrības skolu". Kā pēdējo grāmatu īsi pirms nāves 1946. gadā viņš pabeidza atskatu uz savu dzīvi un sabiedriski politiskajiem uzskatiem "Das Buch vom Ursprung" (Grāmata par izcelsmi"), kas tika izdota pēc viņa nāves 1947. gadā.

Bibliogrāfija

• Das Gefüge der Welt. Versuch einer kritischen Philosophie, Bruckmann, München 1906
• Unsterblichkeit. Eine Kritik der Beziehungen zwischen Naturgeschehen und menschlicher Vorstellungswelt, Lehmann, München 1907
• Prolegomena zur Naturphilosophie, Lehmann, München 1910
• Schopenhauer als Verbilder, Eckardt, Leipzig 1910
• Was uns not tut. Was ich will, Reichl, Darmstadt 1919
• Das Reisetagebuch eines Philosophen, zwei Bände, Reichl, Darmstadt 1919; atkārtots izdevums: Reichl, St. Goar 2000,
• Philosophie als Kunst, Reichl, Darmstadt 1920
• Politik, Wirtschaft, Weisheit, Reichl, Darmstadt 1922
• Schöpferische Erkenntnis. Einführung in die Schule der Weisheit, Reichl, Darmstadt 1922
• Die neuentstehende Welt, Reichl, Darmstadt 1926
• Menschen als Sinnbilder (Von der Produktivität des Unzulänglichen/Schopenhauer als Verbilder/Spengler der Tatsachenmensch/Kant der Sinneserfasser/Jesus der Magier), Reichl, Darmstadt 1926
• Wiedergeburt, Reichl, Darmstadt 1927
• Das Spektrum Europas, Deutsche Verlagsanstalt, Berlin/Stuttgart 1928
• America set free, Harper, New York 1929; vāciski: Amerika, der Aufgang einer neuen Welt, Deutsche Verlagsanstalt, Berlin/Stuttgart 1930
• Südamerikanische Meditationen, Deutsche Verlagsanstalt, Berlin/Stuttgart 1932
• La Vie Intime. Essais Proximistes, Stock, Paris 1933 (franciski)
• La Révolution Mondiale et la Responsabilité de l'Esprit, Stock, Paris 1934 (franciski)
• Sur l'Art de la Vie, Stock, Paris 1936 (franciski)
• Das Buch vom persönlichen Leben, Deutsche Verlagsanstalt, Berlin/Stuttgart 1936
• De la Souffrance à la Plénitude, Stock, Paris 1938 (franciski)
• Betrachtungen der Stille und Besinnlichkeit, Diederichs, Jena 1941
• Das Buch vom Ursprung, Bühler, Baden-Baden 1947 Arhivēts 2022. gada 25. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Reise durch die Zeit. Band 1: Ursprünge und Entfaltungen (hg. v. Goedela Gräfin Keyserling-Bismarck), Die Palme, Innsbruck 1948; Band 2: Abenteuer der Seele (hg. v. Keyserling-Archiv), Holle, Darmstadt 1958; Band 3: Wandel der Reiche (hg. v. Keyserling-Archiv), Verlag der Palme, Innsbruck 1963
• Kritik des Denkens. Die erkenntniskritischen Grundlagen der Sinnesprobleme (hg. v. Keyserling-Archiv), Die Palme, Innsbruck 1948

Literatūra

• Dyserinck, Hugo: Graf Hermann Keyserling und Frankreich, Ein Kapitel deutsch-französischer Geistesbeziehungen im 20. Jahrhundert; Bouvier, Bonn 1970; ISBN 3-416-00667-4
• Gahlings, Ute: Hermann Graf Keyserling, ein Lebensbild; Justus-von-Liebig-Verlag, Darmstadt 1996; ISBN 3-87390-116-1
• Keyserling-Archiv Innsbruck-Mühlau (Hrsg.): Graf Hermann Keyserling, ein Gedächtnisbuch; Rohrer, Innsbruck 1948
• Kaminsky, Amy: ' Victoria Ocampo and the Keyserling Effect' in Argentina, stories for a nation. Minneapolis: University of Minnesota Press, 2008 p. 70-98.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hermanis fon Keizerlings.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Gudrības skola