Heterodonti
| Heterodonti Heterodonta Neumayr, 1884 | |
|---|---|
 Heterodontu (Ruditapes philippinarum) čaulas | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemenes (Bivalvia) |
| Apakšklase | Autobranhijas (Autobranchia) |
| Infraklase | Heterokonhi (Heteroconchia) |
| Kohorta | Heterodonti (Heterodonta) |
| Iedalījums | |
 Heterodonti Vikikrātuvē | |
Heterodonti (Heterodonta) jeb dažādzobji ir gliemeņu klases kohorta (citās klasifikācijās var būt no apakšklases līdz kārtai). Heterodontu taksonu (Heterodonten) 1884. gadā izveidoja austroungāru paleontologs Melhiors Neimairs. Ģeohronoloģiski paleoheterodontu pārstāvji ir zināmi no vidusordovika līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Heterodontu čaulas ir ar vienādiem vākiem (retāk ar atšķirīgiem vākiem), pārsvarā noslēgtas. To izmēri variē no dažiem milimetriem līdz 1,2 m. Čaulas slēdzene ir ar kardinālajiem un sānu zobiem, kas izvietoti uz labi attīstītas plātnes. Retos gadījumos zobi var būt reducēti. Čaulas vāku saite visbiežāk ir ārēja, opistodetiska, retāk ir iekšēja vai arī abu veidu. Čaulai nav perlamutra slāņa. Tās mikrostruktūra ir krusteniski plātņaina, komplicēta vai prizmatiska. Uz čaulas iekšējās virsmas ir divu, gandrīz vienādu adduktoru muskuļu nospiedumi. Mantijas līnija ir vesela vai arī ar sīnusu.[1] Mantijas daivas ir lielākā vai mazākā mērā saaugušas un parasti veido attīstītus sifonus. Žaunas ir eilamellibranhiālas,[2] t.i. ar plātņainu strumtūru, kas paredzētas gan elpošanai, gan arī barības filtrēšanai no ūdens vides.
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Heterodontu sistemātika:
- kohorta: Heterodonta Neumayr, 1884
- apakškohorta: Archiheterodonta Giribet, 2007
- kārta: Actinodontida Dechaseaux, 1952 †
- kārta: Carditida Dall, 1889
- apakškohorta: Euheterodonta Giribet & Distel, 2003
- virskārta: Anomalodesmata Dall, 1889
- virskārta: Imparidentia Bieler, P.M. Mikkelsen & Giribet, 2014
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Марковский Б.П., Орлов Ю.А., Руженцев В.Е., Соколов Б.С., Эберзин А.Г., Основы палеонтологии (Моллюски - панцирные, двустворчатые, лопатоногие), Издательство Академии наук СССР, Москва, 1960 г., 301 стр. 91. lpp.
- ↑ Cox, L. R. et al. (1969). Part N: Mollusca 6, Bivalvia. In: Moore, R.C. (Ed.) Treatise on Invertebrate Paleontology. Geological Society of America and University of Kansas Press, Lawrence, Kansas, 2 vol., 951 pp. 491. lpp.