Hikueru

Hikueru
Hikueru
Hikueru satelītattēls
Hikueru Hikueru
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	17°32′41″S 142°36′47″W
Arhipelāgs	Tuamotu salas
Platība	8 km²
Lagūnas platība	79 km²
Garums	15 km
Platums	9 km
Krasta līnija	39 km
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Hikueru
Lielākais ciems	Tupapati
Demogrāfija
Iedzīvotāji	179 (2017)
Blīvums	22,4/km²
Pamatiedzīvotāji	tuamotieši
Hikueru Vikikrātuvē

Hikueru (Hikueru) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar Marokau atolu (14,7 km², 96 iedzīvotāji) un neapdzīvotajiem Ravaheres (7 km²), Reitoru (1,4 km²) un Tekokotas (0,9 km²) atoliem veido Hikueru komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.

Ģeogrāfija

Hikueru atrodas Tuamotu salu vidusdaļā, tuvākā sala ir 24 km attālā Tekokota ziemeļos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 46 km attālā Marokau dienvidaustrumos. Hikueru atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1665 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 47,6 līdz 48,6 miljoniem gadu. Atolam ovāla forma, tā garums ir 15 km, lielākais platums — 9 km, bet rifa perimetrs — 39 km. Atola rifs iekļauj 79 km² lielu lagūnu, kurai nav kuģojamu savienojošo šaurumu ar okeānu. Vienīgā apdzīvotā vieta Tupapati atrodas atola ziemeļrietumos, bet Hikueru lidlauks atrodas uz garākā motu atola ziemeļaustrumos; satiksme starp lidlauku un ciemu ir tikai pa lagūnu.

Vēsture

Pirmie no eiropiešiem atolu 1768. gadā apmeklēja franču ekspedīcija jūrasbraucēja Luī Antuāna de Bugenvila vadībā, kas to nodēvēja par île Melville. 1774. gadā salu apmeklēja portugālis Domingu de Boenečea, kas to nodēvēja par San Juan. 19. gadsimtā Hikueru ar 30 iedzīvotājiem kļuva par Francijas teritoriju. 1872. gadā atols tika evaņģelizēts, dibinot Svētā Miķeļa draudzi.

19. gadsimta beigās atols piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar pogu ražošanai Eiropā paredzēta perlamutra ieguvi, un šajā rūpalā galvenokārt dominēja vācieši. Perlamutra austeru audzēšana savu kulmināciju sasniedza 20. gadsimta sākumā, kad gadā tika novāktas gandrīz 200 tonnas austeru, padarot Hikueru par lielāko austeru audzēšanas atolu visā Franču Polinēzijā. Austeru novākšana tika veikta sezonāli, ko veica vietējie iedzīvotāji, kas praktizēja brīvo niršanu, kā rezultātā atola apmeklētāju skaits sasniedza pat 5000. Vietējie misionāri pieprasīja, lai katrs nirējs piedalītos baznīcas celtniecībā, atnesot grieztu koraļļu bloku. Tā rezultātā tika uzcelta augstākā no koraļļiem būvētā baznīca arhipelāgā, un šis statuss joprojām ir spēkā mūsdienās.

1903. gada janvārī Hikueru skāra spēcīgs ciklons, radot 12 metrus augstus viļņus, kuros gāja bojā 377 cilvēki un atols tika nopostīts. Šī katastrofa kalpoja par pamatu Džeka Londona īsstāstam "Mapuhi māja", kas tika publicēts 1911. gada oktobrī krājumā "Dienvidjūras stāsti".

Saimniecība

Atola ekonomika balstās galvenokārt uz pērļu audzēšanu divās koncesijās 200 ha platībā lagūnas ziemeļrietumos ar piecdesmit savākšanas līnijām vaislai un potēšanai, kā arī uz akvakultūru, kas tiek praktizēta zivju audzētavās atola ziemeļos, ļaujot uz Taiti eksportēt aptuveni divas tonnas zivju gadā.

Atola ziemeļaustrumos no 2010. gada darbojas Hikueru lidosta ar 1400 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 2 tūkstošiem pasažieru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hikueru.