Hipokorticisms

Hipokorticisms (latīņu: hypocorticismus) ir medicīnisks stāvoklis, kam raksturīga samazināta virsnieru garozas hormonu, galvenokārt kortizola, izdale. Tas nozīmē, ka organisms nesaņem pietiekamu daudzumu šī dzīvībai svarīgā hormona, kas regulē vielmaiņu, imūnreakcijas, asinsspiedienu un stresa atbildes mehānismus.

Smagākā hipokorticisma forma ir Adisona slimība (Morbus Addisoni).

Formas

Atkarībā no cēloņa hipokorticismu iedala trīs formās:

Primāra virsnieru mazspēja, ko izraisa pašas virsnieres bojājumi (piemēram, autoimūna destrukcija, tuberkuloze, infekcija, asiņošana);
Sekundāra mazspēja, kas saistīta ar nepietiekamu adrenokortikotropā hormona (ACTH) izdali no hipofīzes;
Terciāra mazspēja, kas rodas hipotalāma darbības traucējumu dēļ.

Tipiskie simptomi ietver vispārēju vājumu, hronisku nogurumu, ēstgribas un svara zudumu, zemu asinsspiedienu, nelabumu, vemšanu, ādas hiperpigmentāciju (primārā formā), kā arī elektrolītu traucējumus – zemu nātrija un augstu kālija līmeni.

Ārstēšana

Ārstēšana balstās uz hormonu aizvietošanu, galvenokārt ar glikokortikoīdiem (piemēram, hidrokortizonu), bet primārā formā bieži nepieciešami arī minerālkortikoīdi (piemēram, fludrokortizons), lai normalizētu ūdens un sāļu līdzsvaru organismā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipokorticisms.