Hoda
| Hoda | |
|---|---|
|
Smilšu tuksnesis Aukarā | |
| Kontinents | Āfrika |
| Novietojums | Rietumāfrika |
| Valstis |
|
| Ģeogrāfiskais apgabals | Sahāra |
| Garums | 475 km |
| Platums | 350 km |
| Augstums | 125—240 m |
| Pilsētas | Kīfa, Ajūnelatrūsa, Nema |
| Koordinātas | 17°00′N 9°30′W / 17.000°N 9.500°WKoordinātas: 17°00′N 9°30′W / 17.000°N 9.500°W |
Hoda (arābu: الحوض, al Ḩawḑ — ‘ieplaka’) ir ģeoloģiska ieplaka Mauritānijas dienvidaustrumos. Administratīvi ietilpst Austrumhodas, Rietumhodas, Tagantas un Asābas vilājās. Ieplakas ziemeļu daļu, ko aizņem smilšu tuksnesis, dēvē par Aukaru (arābu: عوكر, ʼAwkar). Hodu rietumos, ziemeļos un austrumos norobežo izteikta krauja. Rietumos Hodai piekļaujas Asābas augstiene, ziemeļos — Tagants, bet austrumos plešas Irīgi tuksnesis. Ieplakas dienvidrietumu daļā paceļas Afolles augstiene. Ieplakas vidējais augstums ir no 125 m vjl rietumdaļā līdz 240 m vjl austrumdaļā. Ainavā dominē tuksnesis ziemeļdaļā un savanna dienviddaļā. Hodas dienviddaļa intensīvi apdzīvota, lielākās pilsētas ir vilāju centri Kīfa, Ajūnelatrūsa un Nema, bet gar ieplakas ziemeļu nogāzes pakāji izvietojušies vēsturiskie ksari Tīšīta un Valāta.
Laikā no aptuveni 1700. gada p.m.ē. līdz aptuveni 400. gadam p.m.ē. Hodas ieplaku aizpildīja endorheisks ezers. Cilvēki apmetās gar tā krastiem, bet zaudēja iztiku, kad ezers izžuva. Līdz mūsdienām ir atrastas aptuveni četri simti pamesto apmetņu. Šajā reģionā attīstījās tā sauktā Tīšītas kultūra, kuras paraugi datējami no 2200. līdz 200. gadam p.m.ē.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]| Šis ar Mauritāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |