Holera

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Holēra)
Vibrio cholerae baktērijas

Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa baktērija Vibrio cholerae. Cilvēki ar to var inficēties, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kas satur šī tipa baktērijas. Inkubācijas periods ilgst līdz piecām dienām. Slimība sākas ar caureju, kas kļūst aizvien biežāka. Slimnieka organisms strauji zaudē lielu daudzumu šķidruma, sākas organisma atūdeņošanās. Šoka stāvoklis iestājas no 4 līdz 12 stundām pēc pirmo slimības pazīmju parādīšanās, bet nāve — no 18 stundām līdz pāris dienām, ja vien netiek veikta orālā rehidrācijas terapija.

Pēdējo divu gadsimtu laikā pasaulē notikušas septiņas holeras pandēmijas. Mūsdienās lielāko daļu holeras gadījumu ik gadus reģistrē Āfrikā, kur arī ir lielāka mirušo procentuālā attiecība nekā citās pasaules daļās.

Holeras epidēmijas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā holeras epidēmija Latviju piemeklēja 1831. gadā otrās globālās pandēmijas laikā, pēc tam 1848. gadā. Trešā holeras epidēmija sasniedza Latviju 1853. gadā un turpinājās arī 1854. gadā. Pēdējās holeras epidēmija Latgalē bija 1909. gadā.

Kurzemes guberņā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1831. gada vasarā Jelgavā ar holeru saslima 1953, bet nomira 990 cilvēki.
  • 1848. gada rudenī Jelgavā no holeras nomira 968 cilvēki, bet Kurzemes guberņā kopumā saslima ap 6000, bet mira ap 2300 personu.
  • 1853. gadā Jelgavā saslima 385, bet nomira 192 cilvēki, bet Kurzemes guberņā saslima ap 5000 un nomira ap 2000 cilvēku.[1]

Latgalē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1831. gadā Daugavpilī saslima 1146 un nomira 193 cilvēki, Rēzeknē 564 un 91; caurmēra letalitāte bija 17,3 %.
  • 1848. gada holeras epidēmijas laikā saslimstība Latgalē sasniedza 257, bet mirstība – 42 uz 10 000 iedzīvotāju, letalitāte – 17,2%.
  • 1853. gadā letalitāte sasniedza 17,8 %, 1856. gadā Krāslavā trešo reizi uzliesmoja holeras epidēmija.
  • 1871. gadā holeras letalitāte Latgalē bija 31,7 %.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Holera Jelgavā 1853. gadā Mārtiņš Vesperis, RSU ZINĀTNISKĀ KONFERENCE 2017. gada 6.–7. aprīlī
  2. KRĀSLAVAS SLIMNĪCAI - 150. EPIDĒMIJAS LATVIJAS TERITORIJĀ kraslavasvestis.lv, raksts pievienots 13.04.2021

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]