Valters fon Holchauzens

Valters fon Holchauzens; Walther von Holzhausen
Personīgā informācija
Dzimis	1876. gada 29. maijā ; Tropava, Austroungārija (tagad Čehija)
Miris	1935. gada 9. augustā (59 gadi); Magdeburga, Trešais reihs (tagad Vācija)
Nodarbošanās	šaha problēmists

Valters fon Holchauzens (vācu: Walther Freiherr von Holzhausen; dzimis 1876. gada 29. maijā, miris 1935. gada 9. augustā) bija vācu šahists un šaha problēmists.^[1]

Fon Holchauzens dzimis 1876. gadā kā Austrijas virsnieka dēls. Viņš bija Austrijas pilsonis, lai gan viņa ģimene dzīvoja Frankfurtē pie Mainas. Šeit viņš beidza arī ģimnāziju.

Militārā dienestā (1895—1896) viņš apguva militārās prasmes un militārā karjera tapa par viņa dzīves sastāvdaļu. 1898. gadā viņš kļuva par Austrijas rezerves virsnieku. 1900. gadā iestājās Prūsijas militārā dienestā. Viņš bija virsleitnants kājnieku pulkā Hānavā, pēc tam pārcēlās uz kadetu skolu Naumburgā, kur strādāja kā pedagogs par matemātikas skolotāju. Viņam bija dabas dotības uz matemātiskiem pētījumiem. Tās radīja interesi par dambreti un no 1893. gada arī par šaha kompozīciju.

Pasaules kara laikā V. fon Holchauzens bija bataljona komandieris, tika ievainots gan rietumu un gan austrumu frontē un pabija krievu gūstā. 1917.—1918. gada ziemā viņam izdevās aizbēgt. Pēc tam viņš karoja tikai rietumu frontē. V. fon Holchausens beidza karu 1921. gadā kā majors un pēc tam strādāja Nacionālā arhīvā Magdeburgā.^[2]

Šahs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1898. un 1899. gadā viņš uzvarēja Leipcigas šaha kluba Augustea ziemas turnīrā. Vēlākos gados, viņš piedalījās daudzos Vācijas Šaha federācijas lielākajos turnīros. 1922. gada ieguva 4. godalgu Bādoeinhauzenes turnīra galvenajā grupā, 1924. gadā dalīja pirmo vietu ar Berlīnes meistaru Oto Vegemundu Vartburgas turnīrā. Lielāko panākumu viņš guva gadu vēlāk Vroclavā uzvarot Vācijas meistarsacīkstēs un kļūstot par čempionu.^[2]

Šaha kompozīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. fon Holchauzena sastādīja tiešā mata uzdevumus, galvenokārt daudzvilčus. Viņa šaha kompozīcijas stils veidojās jaunvācu skolas dibinātāju Johanesa Koca un Kārļa Kokelhorna 1903. gadā izdotās grāmatas "Indiešu problēma" ietekmē. Viņš būtiski paplašināja loģiskās skolas robežas, ieviesa jaunus definējumus — manevra, gājiena relatīvās mērķa tīrības jēdzienu, precīzi izdalīja galveno un sagatavošanas plānus. Viņa grāmatas "Kritiskais punkta problēma" (1926) un "Jaunvācu šaha uzdevumu loģika un mērķa tīrība" (1928) tiek uzskatītas par loģiskās skolas pamatdokumentiem.^[1]

Piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

№ 1. V. fon Holchauzens
Deutsches Wochenschach, 1908

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Mats 4 gājienos

Uzdevuma risinājums:

Loģiskās skolas uzdevums. Galveno plānu 1. Zd1? (draud 2. Zf2 Txf2 3. Zxf2#) atspēko 1. ... Taf5! 2. Zf2+ Txf2 3. Zxf2+ (3. Zg5+ Txg5) Txf2. Tāpēc baltie vispirms realizē sagatavošanās plānu un aizvilina melno torni f3 otrpus kritiskā punkta "f5".

1. Tf8! Txf8 2. Zd1 Taf5 Tagad torņi pārsedz viens otru. 3. Zdf2+ Txf2 4. Zg5#

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Walther von Holzhausen, Alfred Brinckmann. Deutscher Nachwuchs im Schachkampf (vācu). Leipzig : Hedewig, 1932.
Walther von Holzhausen. Logik und Zweckreinheit im neudeutschen Schachproblem (vācu). Berlin : W. de Gruyter & Co, 1928.
Walther von Holzhausen. Brennpunktprobleme (vācu). Leipzig : H. Hedewig's Nachf., 1926.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 88. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
↑ ^2,0 ^2,1 Deutsche Schachblätter Nr. 17/1935, S. 255