Holesterīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Holesterīns
Cholesterol.svg
Holesterīna struktūrformula
Cholesterol Spacefill.jpeg
Holesterīna molekulas modelis
Citi nosaukumi holesterols,
(3β)-holest-5-ēn-3-ols
CAS numurs 57-88-5
Ķīmiskā formula C27H46O
Molmasa 386,65 g/mol
Blīvums 950 kg/m3
Kušanas temperatūra 148—150 °C
Viršanas temperatūra 360 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī 0,095 mg/l (pie 30 °C)

Holesterīns jeb holesterols (grieķu: χολή (chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns). Viena no galvenajām dzīvnieku un cilvēku šūnu membrānu un asins plazmas lipoproteīnu sastāvdaļām[1] (150—250 mg%).[2] Asins lipoproteīna frakcijās apmēram trešā daļa holesterīna ir spirta veidā, bet divas trešdaļas — kā taukskābju esteri (holesterīdi).[1] Ja asinīs ilgstoši ir paaugstināts holesterīna saturs vai organismā traucēta tā maiņa, holesterīns un tā atvasinājumi var izgulsnēties uz asinsvadu sieniņām, izraisot aterosklerozi.[1][2]

Ķīmiskā uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Holesterīnu veido četri kondensēti cikli, no kuriem otrajā ciklā starp molekulas piekto un sesto oglekļa atomu ir divkāršā saite, bet molekulas trešajam oglekļa atomam virs ciklu plaknes (β stāvoklī) pievienojusies spirta hidroksilgrupa.[1]

Bioķīmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni 80%[nepieciešama atsauce] holesterīna sintezē pats organisms (galvenokārt aknās no etiķskābes,[1] bet arī zarnās, virsnierēs un dzimumdziedzeros), bet 20%[nepieciešama atsauce] tiek uzņemts ar uzturu. Sevišķi daudz holesterīns atrodas centrālajā un perifērajā nervu sistēmā, zemādas taukos, nierēs u.c.[1] Organismā 80%[nepieciešama atsauce] holesterīna atrodas brīvā, bet 20%[nepieciešama atsauce] saistītā veidā.

Holesterīns piedalās lipīdu maiņā. No holesterīna organismā sintezējas žultsskābes[1], dažādi virsnieru hormoni (kortizols, kortizons, aldosterons, testosterons, progesterons u.c.[nepieciešama atsauce]), dzimumhormoni, kā arī D3 vitamīna provitamīns, kas ultravioletajā starojumā pārvēršas D3 vitamīnā. Pastiprināta holesterīna veidošanās bieži vien raksturīga cukurslimniekiem.[2]

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Holesterīns tikpat kā nešķīst ūdenī, bet šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Māra Kūka. Lipīdi. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2007. 45. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.