Holona

Holona
Pilsēta
חוֹלוֹן حولون
Holona
Koordinātas: 32°01′01″N 34°46′45″E
Valsts	Izraēla
Rajons	Telavivas apgabals
Dibināta	1940
Platība
• Kopējā	19,2 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	197 464
• blīvums	10 284,6/km²
Mājaslapa	www.holon.muni.il
Holona Vikikrātuvē

Holona (ivritā: חוֹלוֹן) ir pilsēta Izraēlas centrālajā daļā, Telavivas apgabalā, daļa no Telavivas aglomerācijas (Guš Dan). Tā robežojas ar Telavivas pašvaldību ziemeļos, ar Batjamu rietumos un ar Rišonlecijonu dienvidos.

Holonas kopējā platība ir ap 19 km², un pēc 2021. gada datiem tajā dzīvo ap 197 000 iedzīvotāju, no tiem vairāk par 180 000 ir ebreji.

Vēsture

Holona dibināta 1940. gadā, apvienojot vairākas mazas apmetnes pie Vidusjūras piekrastes smilšu kāpām. Tās nosaukums cēlies no ebreju vārda ḥol (חול) — “smiltis”, jo pilsēta tika būvēta uz plašām kāpu teritorijām.

Britu mandāta laikā Holona attīstījās kā strādnieku un amatnieku priekšpilsēta. Neatkarības kara laikā (1947–1949) atradās stratēģiskā zonā starp Telavivu un Jafu un tika vairākkārt apšaudīta.

Pēc Izraēlas valsts proklamēšanas Holona strauji paplašinājās un 1950. gadā ieguva pilsētas statusu. 20. gadsimta otrajā pusē tā kļuva par nozīmīgu rūpniecības un vieglās industrijas centru Telavivas aglomerācijā.

21. gadsimtā Holona aktīvi modernizējas — attīstīta pilsētvides infrastruktūra, atjaunoti dzīvojamie rajoni un izbūvēti jauni kultūras objekti. Pilsēta pazīstama kā “Bērnu pilsēta” pateicoties plašajam muzeju, parku un izglītojošo centru tīklam.

Kultūra un apskates vietas

Izraēlas Bērnu muzejs, viens no zināmākajiem valstī.

• Dizaina muzejs Holonā (Ron Arad projektēts).
• Komēdiju un karikatūru muzejs.
• Yamit 2000 ūdens atrakciju parks.
• Daudzi tematiskie rotaļu laukumi, parki un mūsdienīgas publiskās telpas.

Ekonomika

Tradicionāli Holona ir bijusi viens no Telavivas aglomerācijas nozīmīgākajiem vieglās rūpniecības centriem. Kopš 20. gadsimta vidus pilsētā koncentrējās tekstila apstrādes uzņēmumi, metālapstrādes darbnīcas un plastmasas ražošanas uzņēmumi, kas nodrošināja gan vietējā tirgus vajadzības, gan eksportu. Būtiska nozīme bija arī gumijas izstrādājumu un industriālās ķīmijas ražošanai, ko veicināja Holonas industriālo zonu tuvums valsts centrālajai transporta infrastruktūrai.

Pilsētā izveidojies Holonas industriālais parks, kas vēsturiski ir piesaistījis mazos un vidējos uzņēmumus, īpaši privātās darbnīcas un kooperatīvus. Šis parks saglabā nozīmi arī mūsdienās, lai gan uzņēmumu profils arvien vairāk pārorientējas no ražošanas uz pakalpojumiem, loģistiku, industriālo dizainu un tehnoloģijām.

Kopš 2000. gadiem Holona īsteno strukturālās transformācijas politiku, kas vērsta uz tradicionālo rūpniecības nozaru modernizāciju un pakāpenisku pāreju uz zināšanu ekonomikas principiem. Pilsēta investē augstākās pievienotās vērtības nozarēs, tostarp dizainā, izglītībā, digitālajos pakalpojumos, audiovizuālajā produkcijā un rekreācijas industrijā. Holonas Dizaina muzejs un ar to saistītie radošo industriju projekti ir kļuvuši par katalizatoru radošā sektora attīstībai, piesaistot uzņēmumus, kas darbojas industriālā dizaina, vizuālās komunikācijas un urbānās arhitektūras jomās.

Holonā darbojas arī vairāki tehnoloģiju jaunuzņēmumi un IT uzņēmumi, kas izmanto pilsētas integrāciju Telavivas inovāciju ekosistēmā. Pieaug nozīme pakalpojumu sektoram — īpaši veselības aprūpei, izglītībai, kultūras pasākumiem, tirdzniecībai un municipālajiem pakalpojumiem. Šīs nozares nodarbina ievērojamu daļu vietējo iedzīvotāju un veicina ekonomisko diversifikāciju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Holona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)