Horodlas vienošanās

Horodlas vienošanās jeb Horodlas ūnija (poļu: Unia horodelska, baltkrievu: Гарадзельская унія) bija vienošanās starp Lietuvas Lielkņazistes un Polijas Karalistes valdniekiem un muižniekiem, kuru 1413. gada 2. oktobrī parakstīta Horodlā pie mūsdienu Polijas un Ukrainas robežas. Horodlas līgumi nostiprināja katolicismu Lietuvā un deklarēja Žemaitijas atkarību no Lietuvas, ko apstrīdēja Vācu ordenis.

Saturs

Jagailis un Vītauts Dižais parakstīja vienošanos par Lietuvas pāreju Polijas aizsardzībā, lai pasargātu to no Vācu ordeņa. Baznīcām Lietuvas lielkņazistē garantēja tādas pašas privilēģijas kā Polijas Karalistē. Arī Lietuvas lielkņazistes katoļu kungiem un muižniekiem noteica tādas pašas tiesības kā Polijas Karalistes kungiem un muižniekiem, piešķirot pilnu kontroli pār mantotajām un dāvinātajām zemēm, solot uzticīgi kalpot Jagailim un Vītautam, kā arī viņu pēctečiem un neievēlēt tos bez otras puses piekrišanas.

Polijas ģerboņus piešķīra 47 Lietuvas muižnieku dzimtām, kuras bija pārgājušas katoļu ticībā, līdzšinējās Lietuvas valdnieku privilēģijas zaudēja juridisko spēku. Nodibināja Traķu un Viļņas vaivadijas, arī Žemaitijas kunigaitijai piešķīra vaivadijas tiesības, izveidojot vaivada un kastelāna amatus. Abas puses paziņoja, ka nesāks karu bez otras puses piekrišanas.

Piešķirtie ģerboņi

Lietuvas katoļticīgie šļahtas pārstāvji ieguva 47 ģerboņus: Awdaniec (Abdank), Bogorya, Ciołek, Dębno, Doliwa, Dołęga, Drya (Dryja), Działosza, Gierałt (Osmoróg), Godziemba, Gryf, Grzymała, Janina, Jastrzębiec, Jelita, Kopacz (Topacz), Korczak, Kot Morski, Paprzyca (Kuszaba), Leliwa, Lis, Łabędź, Łodzia, Nałęcz, Nowina, Odrowąż, Ogończyk, Oksza, Ossoria, Pierzchała, Pobóg, Pomian, Poraj, Półkozic, Rawicz (Rawa), Rola, Sulima, Syrokomla, Szreniawa, Świnka, Topór, Trąby, Trzaska, Wadwicz, Wąż, Zadora, Zaremba.

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)