Pāriet uz saturu

Hosē Antonio Kasts

Vikipēdijas lapa
Hosē Antonio Kasts
José Antonio Kast
Hosē Antonio Kasts 2026. gadā
38. Čīles prezidents
Amata sākums
2026. gada 11. marts
Priekštecis Gabrjels Boričs

Dzimšanas dati 1966. gada 18. janvārī (60 gadi)
Valsts karogs: Čīle Santjago, Čīle
Bērni 9
Profesija politiķis, jurists
Paraksts

Hosē Antonio Kasts Rists (spāņu: José Antonio Kast Rist, dzimis 1966. gada 18. janvārī) ir Čīles politiķis un jurists. Kopš 2026. gada 11. marta Kasts ir 38. Čīles prezidents.[1] Iepriekš Kasts no 2002. līdz 2018. gadam bija Deputātu palātas loceklis, pārstāvot Santjago metropoles reģiona vēlēšanu apgabalus.

Dzimis Santjago vācu imigrantu ģimenē. Viņa tēvs bija nacistu partijas biedrs un leitnants Vācu armijā Otrā pasaules kara laikā.[2] Kasts 1990. gadā absolvēja Čīles Pontifikālo Katoļu universitāti ar tiesību zinātņu grādu. Studiju laikā viņš iesaistījās jauniešu Augusto Pinočeta konservatīvajās atbalsta kustībās. 1996. gadā oficiāli pievienojies Neatkarīgajai Demokrātiskajai savienībai (UDI). Viņš 2016. gadā izstājās no partijas, trīs gadus darbojās kā neatkarīgais, bet 2019. gadā nodibināja Republikāņu partiju (PRCh).

Viņš trīs reizes kandidēja prezidenta vēlēšanās: 2017. gadā kā no galēji labējiem ideoloģiski tuvs neatkarīgais,[3] ieņemot ceturto vietu; 2021. gadā uzvarēja pirmajā kārtā, bet zaudēja otrajā kārtā Gabrjelam Boričam;[4] un 2025. gadā uzvarēja otrajā kārtā pret Komunistu partijas kandidāti, sasniedzot augstāko balsu īpatsvaru kopš Čīles atgriešanās demokrātijā un iegūstot uzvaru visos reģionos.[5] Viņš neilgi pirms stāšanās amatā 2026. gada 11. martā atstāja Republikāņu partiju.[6]

Kasts un viņa politiskā kustība kopumā tiek uzskatīti par radikālās, populistiskās labējās politikas daļu, un viņa valdība tiek raksturota kā konservatīvākā kopš Pinočeta laikiem.[7] Viņa administrācija, pašraksturota kā “ārkārtas valdība”, ir koncentrējusies uz birokrātijas mazināšanu, nodokļu samazināšanu un stingru politiku pret nelegālo imigrāciju.[7][8]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Conservative's victory in Chile suggests a hard-right, pro-Trump surge». POLITICO (angļu). Skatīts: 2026-07-04.
  2. «Father's Nazi past haunts Chilean presidential frontrunner». AP News (angļu). 2021-12-08. Skatīts: 2026-07-04.
  3. «Kast y la irrupción de la ultraderecha: avanza el ejército en las sombras». El Mostrador (spāņu). 2017-10-19. Skatīts: 2026-07-04.
  4. Redacción. «Leaders from three continents take the Madrid Commitment: a decade of action for freedom and the culture of life». politicalnetworkforvalues.org (en-US), 2024-12-02. Skatīts: 2026-07-04.
  5. Sandra Martínez Tapia. «Cómo José Antonio Kast se convirtió en el presidente más votado de Chile». BioBioChile - La Red de Prensa Más Grande de Chile (spāņu), 2025-12-14. Skatīts: 2026-07-04.
  6. Samuel Fuentes. «Kast oficializa su renuncia al Partido Republicano horas antes del cambio de mando». BioBioChile - La Red de Prensa Más Grande de Chile (spāņu), 2026-03-11. Skatīts: 2026-07-04.
  7. 1 2 Rocío Montes. «Under Kast, Chile begins its most conservative period since the dictatorship». EL PAÍS English (en-us), 2026-03-11. Skatīts: 2026-07-04.
  8. J. «Chile turns right: Kast inaugurated as nation's most conservative leader since Pinochet». NPR (angļu), 2026-03-11. Skatīts: 2026-07-04.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]