Hosē Sanhurho
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Hosē Sanhurho (spāņu: José Sanjurjo, 1872. gada 28. marts — 1936. gada 20. jūlijs) bija spāņu virsnieks, viens no nacionālistu līderiem Spānijas 1936. gada valsts apvērsumā, kura rezultātā aizsākās Spānijas pilsoņu karš.
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Pamplonā, Spānijā, karlista (konservatīva monarhista) ģimenē. Pēc militārās izglītības iegūšanas no 1896. gada dienestā Kubā, kur piedalījās cīņās pret nemierniekiem. Vēlāk, 1898. gadā, piedalījies Spāņu-amerikāņu karā. Pēc Spānijas sakāves atgriezies dzimtenē.
No 1909. gada piedalījies vairākās militārās kampaņās Spāņu Marokā. Sākot ar 1922. gadu, komandējis spāņu spēkus Laračā, vienlaikus izmeklējot korupciju vietējā intendatūrā. Vēlāk galvenais komisārs Spāņu Marokā, pildot šo amatu, sasniedzis ģenerāļa dienesta pakāpi. Par nopelniem karā pret Rīfa republiku Spānijas karalis Sanhurho piešķīra Rīfas marķīza titulu. Vienlaikus karavīru vidū bijis populārs komandieris.
No 1928. gada Sanhurho pildīja zemessargu gvardes (lauku žandarmērijas) galvenās pārvaldes priekšnieka pienākumus. Kad monarhisti 1931. gada aprīļa pašvaldību vēlēšanās lielākajās valsts pilsētās zaudēja kreisajiem spēkiem, Sanhurho atteicās atbalstīt karali, veicinot monarhijas gāšanu.
Sākotnējo pēc kreiso spēku nākšanas pie varas Sanhurho saglabāja savu posteni un vēlāk viņš pat tika iecelts par pirmo republikāņu izveidotās armijas komandieri, tomēr drīz Sanhurho radās domstarpības ar premjeru un kara lietu ministru par armijas reformu, kā arī par civilpersonas iecelšanu Spāņu Marokas ģenerālkomisāra amatā. Paralēli kreisajā presē pret Sanhurho tika izvērsta negatīva kampaņa, kuras iemesls bija divi incidenti, kuros žandarmi atklāja uguni uz strādnieku demonstrācijām, nogalinot vairākus demonstrantus. Minēto iemeslu dēļ Sanhurho tika iecelts par karabīneru (robežsargu un muitnieku) komandieri, kas faktiski bija uzskatāms par pazeminājumu.
Sanhurho 1932. gada 10. augustā vadīja neveiksmīgu valsts apvērsumu, kas pazīstams arī kā sanhurhāde. Apvērsuma mēģinājumā piedalījās labēji noskaņotie militāristi un karlisti — monarhistu konservatīvākais spārns. Lai arī nemierniekiem sākotnēji izdevās pārņemt varu Seviljā, tomēr citi Spānijas reģioni, tajā skaitā Madride, apvērsumam nepievienojās.
Sanhurho ar dēlu mēģināja bēgt uz Portugāli, tomēr Velvā viņi tika arestēti. Sanhurho tika piespriests nāvessods, bet vēlāk sods tika nomainīts uz mūža ieslodzījumu. 1934. gadā amnestēts, vienlaikus izraidot no valsts. Apmeties Portugāles pilsētā Estorilā.
Kad 1936. gadā pie varas Spānijā atkal nonāca kreisie spēki, Sanhurho kopā ar citiem spāņu vecākajiem virsniekiem izplānoja plaša mēroga militāro sazvērestību ar mērķi gāzt jauno valdību. 1936. gada 17. jūlijā sākās valsts apvērsums, kas aizsāka Spānijas pilsoņu karu. Sanhurho piekrita kļūt par nacionālistu līderi, tomēr jau 20. jūlijā viņš gāja bojā lidmašīnas avārijā Portugālē, lidojot uz Spāniju.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|