Hristina Solovija

Vikipēdijas lapa
Hristina Solovija
Hristina Solovija 2018. gadā
Galvenā informācija
Dzimusi Hristina Solovija
1993. gada 17. janvārī (31 gads)
Valsts karogs: Ukraina Drohobiča, Ukraina
Žanri Folkmūzika, folkroks, popmūzika, indīmūzika, rokmūzika, elektroniskais roks, elektroniskā mūzika
Nodarbošanās dziedātāja, komponiste
Instrumenti balss, klavieres
Darbības gadi 2013—pašlaik

Hristina Solovija (ukraiņu: Христина Іванівна Соловій, dzimusi 1993. gada 17. janvārī) ir ukraiņu izcelsmes lemku[1][2] folka dziedātāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Solovija dzimusi 1993. gada 17. janvārī Drohobičā, kordiriģentu ģimenē.

Viņa ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ļvivā un trīs gadus dziedāja lemku tautasdziesmas korī "Lemkovyna".[3] Hristina ir ceturtdaļa lemka pēc izcelsmes. Viņa absolvējusi Ļvivas Ivana Franko Nacionālās universitātes filoloģijas fakultāti.[4][5]

Muzikālā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013: Holos Krayiny[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā Hristina piedalījās šova The Voice ukraiņu versijā — Голос країни. Viņa tika pievienota Svjatoslava Vakarčuka komandai un viņa sasniedza sacensību pusfinālu. Uz skatuves viņa dziedāja galvenokārt ukraiņu tautasdziesmas.[6]

2015: Zhyva voda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Solovija izdeva savu debijas albumu Zhyva voda (ukraiņu: Жива вода; Dzīvais ūdens), kurā bija iekļautas 12 dziesmas (desmit lemku un ukraiņu izcelsmes tautasdziesmas un divas pašas sacerētas).[7][8]

2018—pašlaik: Liubyi druh[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 24. oktobrī Hristina izdod savu otro studijas albumu Liubyi druh (ukraiņu: Любий друг; Dārgais draugs).

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi
  • Жива вода (2015)
  • Любий друг (2018)
  • Rosa Ventorum I (2021)
  • Rosa Ventorum II (2021)
Singli
  • Тримай (2015)
  • Синя пісня (2015)
  • Хто, як не ти? (2016)
  • Fortepiano (2017)
  • Шкідлива звичка (2018)
  • Стежечка (2018)
  • Холодно (кавер-версія) (2019)
  • Коала (2020)
  • Втiкала (2021)
  • Українська лють (2022)
  • Я твоя зброя (2022)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]