Hroma(III) oksīds

Hroma(III) oksīds
Hroma(III) oksīda paraugs
Citi nosaukumi	hroma seskvioksīds
CAS numurs	1308-38-9
Ķīmiskā formula	Cr2O3
Molmasa	151,99 g/mol
Blīvums	5220 kg/m3
Kušanas temperatūra	2435 °C
Viršanas temperatūra	ap 4000 °C
Šķīdība ūdenī	nešķīst

Hroma(III) oksīds ir hroma un skābekļa binārais savienojums ar formulu Cr₂O₃. Tas ir stabilākais no hroma oksīdiem, jo satur hromu oksidēšanās pakāpē +3. Pulverveida hroma(III) oksīds ir tumši zaļā krāsā, bet lielāki šīs vielas kristāli ir melni. Cr₂O₃ ir ļoti cieta viela, tās kristāliskā struktūra atbilst korunda struktūrai. Ūdenī hroma(III) oksīds nešķīst un ir ķīmiski visai inerts.

Atrašanās dabā

Hroma(III) oksīds veido minerālu eskolaītu, kas ir atrodams ne tikai uz Zemes, bet arī retumis ietilpst hondrītu tipa meteorītu sastāvā.

Iegūšana

Rodas ļoti smalka pulvera veidā, termiski sadaloties amonija dihromātam.

Rūpnieciski iegūst, karsējot hroma(III) hidroksīdu vai reducējot hroma(VI) savienojumus.

2Cr(OH)₃​ → Cr₂O₃ + 3H₂​O

Ķīmiskās īpašības

Hroma(III) oksīds ir amfotērais oksīds, taču sava inertuma dēļ praktiski nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm (reaģē ar stiprām skābēm tikai ļoti smalki dispersā veidā). Tā amfotērās īpašības izpaužas, sakausējot kopā ar skābiem vai bāziskiem savienojumiem. Šādās reakcijās veidojas attiecīgi vai nu hroma(III) sāļi, vai oksohromāti(III) jeb hromīti.

Reducējams līdz metāliskajam hromam tikai augstā temperatūrā īpašu reducētāju klātienē.

Izmantošana

Izmanto kā "hroma zaļo" pigmentu un kā abrazīvu materiālu (piemēram, pulēšanai). Ietilpst agrāk plaši pazīstamās GOI pastas sastāvā. Lieto arī par katalizatoru dažās ķīmiskās reakcijās, kā arī dažos keramikas un stikla ražošanas procesos.