Hroma(III) oksīds
Hroma(III) oksīds | |
---|---|
![]() Hroma(III) oksīda paraugs | |
Citi nosaukumi | hroma seskvioksīds |
CAS numurs | 1308-38-9 |
Ķīmiskā formula | Cr2O3 |
Molmasa | 151,99 g/mol |
Blīvums | 5220 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 2435 °C |
Viršanas temperatūra | ap 4000 °C |
Šķīdība ūdenī | nešķīst |
Hroma(III) oksīds ir hroma un skābekļa binārais savienojums ar formulu Cr2O3. Tas ir stabilākais no hroma oksīdiem, jo satur hromu oksidēšanās pakāpē +3. Pulverveida hroma(III) oksīds ir tumši zaļā krāsā, bet lielāki šīs vielas kristāli ir melni. Cr2O3 ir ļoti cieta viela, tās kristāliskā struktūra atbilst korunda struktūrai. Ūdenī hroma(III) oksīds nešķīst un ir ķīmiski visai inerts.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hroma(III) oksīds veido minerālu eskolaītu, kas ir atrodams ne tikai uz Zemes, bet arī retumis ietilpst hondrītu tipa meteorītu sastāvā.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rodas ļoti smalka pulvera veidā, termiski sadaloties amonija dihromātam.
Rūpnieciski iegūst, karsējot hroma(III) hidroksīdu vai reducējot hroma(VI) savienojumus.
- 2Cr(OH)3 → Cr2O3 + 3H2O
Ķīmiskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hroma(III) oksīds ir amfotērais oksīds, taču sava inertuma dēļ praktiski nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm (reaģē ar stiprām skābēm tikai ļoti smalki dispersā veidā). Tā amfotērās īpašības izpaužas, sakausējot kopā ar skābiem vai bāziskiem savienojumiem.[1] Šādās reakcijās veidojas attiecīgi vai nu hroma(III) sāļi, vai oksohromāti(III) jeb hromīti.
Reducējams līdz metāliskajam hromam tikai augstā temperatūrā īpašu reducētāju klātienē.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmanto kā "hroma zaļo" pigmentu un kā abrazīvu materiālu (piemēram, pulēšanai). Ietilpst agrāk plaši pazīstamās GOI pastas sastāvā. Lieto arī par katalizatoru dažās ķīmiskās reakcijās, kā arī dažos keramikas un stikla ražošanas procesos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 356. lpp.