Pāriet uz saturu

Hroma(III) oksīds

Vikipēdijas lapa
Hroma(III) oksīds

Hroma(III) oksīda paraugs
Citi nosaukumi hroma seskvioksīds
CAS numurs 1308-38-9
Ķīmiskā formula Cr2O3
Molmasa 151,99 g/mol
Blīvums 5220 kg/m3
Kušanas temperatūra 2435 °C
Viršanas temperatūra ap 4000 °C
Šķīdība ūdenī nešķīst

Hroma(III) oksīds ir hroma un skābekļa binārais savienojums ar formulu Cr2O3. Tas ir stabilākais no hroma oksīdiem, jo satur hromu oksidēšanās pakāpē +3. Pulverveida hroma(III) oksīds ir tumši zaļā krāsā, bet lielāki šīs vielas kristāli ir melni. Cr2O3 ir ļoti cieta viela, tās kristāliskā struktūra atbilst korunda struktūrai. Ūdenī hroma(III) oksīds nešķīst un ir ķīmiski visai inerts.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hroma(III) oksīds veido minerālu eskolaītu, kas ir atrodams ne tikai uz Zemes, bet arī retumis ietilpst hondrītu tipa meteorītu sastāvā.

Rodas ļoti smalka pulvera veidā, termiski sadaloties amonija dihromātam.

Rūpnieciski iegūst, karsējot hroma(III) hidroksīdu vai reducējot hroma(VI) savienojumus.

2Cr(OH)3​ → Cr2O3 + 3H2​O

Ķīmiskās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hroma(III) oksīds ir amfotērais oksīds, taču sava inertuma dēļ praktiski nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm (reaģē ar stiprām skābēm tikai ļoti smalki dispersā veidā). Tā amfotērās īpašības izpaužas, sakausējot kopā ar skābiem vai bāziskiem savienojumiem.[1] Šādās reakcijās veidojas attiecīgi vai nu hroma(III) sāļi, vai oksohromāti(III) jeb hromīti.

Reducējams līdz metāliskajam hromam tikai augstā temperatūrā īpašu reducētāju klātienē.

Izmanto kā "hroma zaļo" pigmentu un kā abrazīvu materiālu (piemēram, pulēšanai). Ietilpst agrāk plaši pazīstamās GOI pastas sastāvā. Lieto arī par katalizatoru dažās ķīmiskās reakcijās, kā arī dažos keramikas un stikla ražošanas procesos.

  1. Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 356. lpp.